Neatbalsta rosinājumu dubultot atļauto darba stundu skaitu Latvijā studējošiem ārzemniekiem

Likuma grozījumus iesnieguši deputāti Linda Liepiņa, Iveta Benhena-Bēkena, Didzis Šmits, Ēriks Pucens un Jānis Vitenbergs.

Likumā rosināts noteikt, ka nepieciešams grozīt atbilstošos noteikumus, lai no 2019.gada 1.septembra ārzemniekiem, kam ir piešķirta termiņuzturēšanās atļauja vai vīza sakarā ar studijām vai studiju apmaiņu Latvijā akreditētā izglītības iestādē, ir tiesības strādāt 40 stundas nedēļā. Minētie grozījumus valdības noteikumos deputāti rosina veikt līdz 1.jūlijam.

Komisijas sēdes sākumā Ekonomikas ministrija (EM) iepazīstināja deputātus ar pašreizējo situāciju darba tirgū, norādot, ka pašreiz no nodarbināto bāzes vien 0,25-0,5% ir ārvalstu studenti. EM arī norādīja, ka ekonomikai pārorientējoties, arvien lielāks pieprasījums būs pēc personām ar augstāko izglītību, savukārt kritīsies pieprasījums pēc darbaspēka ar vispārējo vai vidējo izglītību.

Savukārt Saeimas deputāte Liepiņa, kas ir viena no iniciatīvas iesniedzējām, klātesošajiem norādīja, ka iniciatīva tapusi sadarbībā ar dažādiem uzņēmējiem. Viņa skaidroja, ka darba tirgū aktualizējas problēma ar mazāk kvalificēta darba spēka pieejamību. Deputāte uzsvēra, ka pirms tiek skatīti radikāli risinājumi, piemēram, darbaspēka ievešana, ir nepieciešams apzināt resursus, kas jau ir uz vietas.

Liepiņa atzina, ka viņai nav informācijas par to, cik ārvalstu studentu ir nodarbināti Latvijā. Vienlaikus viņa pauda, ka atļauto darba stundu palielināšana nenozīmē piespiedu darbu, proti, studentiem vēl aizvien būtu iespēja izvēlēties, cik daudz strādāt.

Savukārt Iekšlietu ministrijas (IeM) pārstāvis Imants Zaķis deputātiem skaidroja, ka šī nav pirmā reize, kad jautājums par atļauto darbu stundu palielināšanu tiek skatīts. Zaķis uzsvēra, ka, izvērtējot visus riskus, IeM secinājusi, ka pašreizējais regulējums ir adekvāts. Ministrijas pārstāvis arī piebilda, ka ir jāņem vērā fakts, ka liela daļa no trešo valstu studentiem nāk no valstīm, kurās ir paaugstināts terorisma risks.

Savu sakāmo Zaķis noslēdza, norādot, ka studenta primārais mērķis ir studēt, attiecīgi ļaujot trešo valstu studentiem strādāt 40 stundas nedēļā, studiju kvalitāte būtiski kristos.

Turpretim Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāve deputātiem norādīja, ka PMLP veica aptauju vairākās Eiropas Savienības valstīs, kurā noskaidroja, ka no 19 valstīm, 14 trešo valstu studenti drīkst strādāt mazāk nekā 40 stundas un ir tikai trīs valstis - Polija, Igaunija un Čehija, kurās ārvalstu studenti drīkst strādāt 40 stundas. Savukārt Portugālē šāda iespēja esot tikai atsevišķiem studējošajiem.

Savukārt Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāve Guna Japiņa klātesošajiem norādīja, ka ĀM atbalsta IeM nostāju. Viņa skaidroja, ka ir četras vēstniecības, kurās ir vislielākais studēt gribētāju pieplūdums - Indija, Ēģipte,Turcija un Uzbekistāna. Pērn Indijā vien konsulārajā departamentā vērsušies 2314 studentu vīzu kārotāji, no kuriem 34% ticis atteikts.

Savukārt šogad līdz marta beigām konsulārajā departamentā saņemti jau 887 studentu vīzu pieteikumi, bet 42% gadījumos šie pieteikumi atteikti. Japiņa arī iezīmēja, ka vēstniecībā tiek saņemti arī pieteikumi no tādiem cilvēkiem, kuriem jau atteikts studēt citās valstīs.

Arī Finanšu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministriju pārstāvji aicināja deputātus neatbalstīt šo iniciatīvu. Savukārt vienīgā ministrija, kas tai pauda atbalstu, bija Labklājības ministrija (LM). LM pārstāvis deputātiem atzina, ka ministrija nevar izvērtēt drošības aspektus, taču, LM ieskatā, šādi, kaut nedaudz, varētu tikt samazinātā nelegālā nodarbinātība.

Iniciatīvai atbalstu paust bija ieradušies arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Darba devēju konfederācijas pārstāvji.

LTRK pārstāve vērsa deputātu uzmanību uz to, ka Latvijā algas aug ātrāk nekā produktivitāte un darba devēji ir spiesti segt šo algu pieaugumu no savas peļņas. Viņa arī piebilda, ka trešo valstu studentiem darbs var kalpot kā viens no veidiem, ar kuriem viņiem tiek ierādīta Latvijas kultūra.

Darba devēju konfederācijas pārstāvis toties uzsvēra, ka vairāk nekā 60% Latvijas studentu strādā un par viņu izglītības kvalitāti netiek runāts.

Pret iniciatīvu komisijā iestājās arī Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvji, kuri uzsvēra, ka šādā veidā uz uzņēmēju peļņas rēķina tiktu samazināta studiju kvalitāte.

Jau vēstīts, ka Saeima marta sākumā nodeva izskatīšanai komisijās atsevišķu partijas "KPV LV" deputātu rosinājumu dubultot atļauto darba stundu skaitu Latvijā studējošajiem ārzemniekiem, ļaujot viņiem strādāt 40 stundas nedēļā pašlaik noteikto 20 stundu vietā.

Iniciatīvas autori skaidroja, ka grozījumi iesniegti, lai sakārtotu un normalizētu situāciju ar ārzemju studentu nodarbināšanu. Lielākoties, studenti strādājot daudz vairāk nekā pašlaik atļautās 20 stundas nedēļā, taču darba devējs grāmatvedībā atspoguļo tikai atļauto darba laiku, norādīja parlamentārieši.

"KPV LV" politiķi pauda, ka šāda situācija neveicina ēnu ekonomikas līmeņa krišanos. Viņi norādīja, ka prettiesiski nodarbināto ārzemju studentu skaits esot tik liels, ka loģiskāk būtu sakārtot regulējumu, nevis kontrolēt komersantus, kas ierobežojumus neievēro.

Deputāti nepiekrita uzskatam, ka šādi grozījumi apdraudētu ārzemnieku studijas. Politiķu ieskatā paši studenti spēj izlemt, vai pilnas slodzes darbs ir savienojams ar pilna laika studijām.

Attiecīgos grozījumus rosināts veikt Imigrācijas likumā un Ministru kabineta noteikumos par ārzemnieku nodarbināšanu.