Ukrainas seriāla prezidents ir bīstami prokrievisks. Vai par tādu var kļūt arī Zelenskis? (55)

Seriāla prezidents sola vienmēr rīkoties tā, lai viņam nebūtu kauns skatīties acīs bērniem.

Ja “Tautas kalpa” atainotos notikumus uzskata par Zelenska prezidentūras pareģojumu, tad ukraiņiem vajadzētu būt ļoti bažīgiem.

Piemēram, seriāla prezidents pēc nacionālistu sarīkota apvērsuma tiek ielikts cietumā, bet valsts sadalās aptuveni 30 valstiskos veidojumos.

Beigu beigās gan Holoborodko atgriežas prezidenta amatā un atkal apvieno Ukrainu, bet valsts sāktā kosmosa programma rada milzu robu valsts budžetā, kas jāsedz valsts iedzīvotājiem.

“Foreign Policy” gan uzsver, ka vairākas lietas seriālā “Tautas kalps” attēlotas klaji nepareizi.

Piemēram, lielākā daļa seriāla varoņu gandrīz visu laiku runā krieviski.

Realitātē ukraiņu valoda Ukrainā tiek izmantota ļoti bieži, bet cilvēki, kas iestājas par ukraiņu valodu un kultūras mantojumu, nebūt nav radikāli nacionālisti.

Korupcija Ukrainā, protams, ir izplatīta, tomēr tā nav tāds “milzu briesmonis”, kā to attēlo Holoborodko vai žurnālisti.

Šīs lietas gan būtu uzskatāmas par piedodamām.

Savukārt nepiedodams ir tas, ka seriālā vispār neparādās nedz Krievija, nedz tās prezidents Vladimirs Putins.

Šajā alternatīvajā visumā nedz Krima, nedz Donbass nav okupēti. Nav kara un nav nāvju. Ne reizi netiek pieminēti Krievijas centieni graut Ukrainas neatkarību, ar ko tā nodarbojas jau kopš 1991.gada.

Krievijas “pazušana” no “Tautas kalpa”, kura izpildproducents ir Zelenskis, var nozīmēt divas lietas – viņš nezina, kā risināt pavisam īstus eksistenciālus draudus Ukrainai, vai arī, kas ir daudz sliktāk, viņš neuzskata, ka šādi draudi pastāv.

Tas savukārt nozīmē, ka prezidents Zelenskis pilnīgi noteikti pieļaus smagas kļūdas attiecībās ar Krieviju un Putinu vai, sliktākajā gadījumā, būs gatavs piekāpties Kremļa priekšā, tādējādi radot nopietnus draudus Ukrainas suverenitātei.

Ignorējot Krimas un Austrumukrainas jautājumus, Zelenskis netieši atbalsta Kremļa naratīvu, ka Krievija nav vainojama Ukrainas problēmās un ka visas ukraiņu problēmas esot viņu pašu radītas.

Tikmēr Petro Porošenko savā piecus gadus ilgušajā prezidentūrā pastāvīgi noraidījis Kremļa naratīvu un nepagurstoši paudis atbalstu Ukrainas valstiskajai dzīvotspējai.

Porošenko centieni lielā mērā arī ir bijuši sekmīgi – Ukraina ir būtiski stiprinājusi armiju. Tajā pašā laikā valsts ir uzņēmusi nepārprotamu kursu uz integrāciju Rietumos.

Porošenko vadībā Ukraina ir īstenojusi virkni politisku, ekonomisku, sociālu un kultūras reformu, tādējādi ļaujot Ukrainai pamest Krievijas ietekmes sfēru.

Tomēr, ja par iespējamās Zelenska prezidentūras pamatu ņem seriālu “Tautas kalps”, nav izslēdzams, ka Zelenskis no šīm reformām varētu atteikties, tādējādi sākot Ukrainas atgriešanu “Krievijas pasaulē”.

Zelenskis tiek identificēts ar Holoborodko – tā vienlaicīgi ir gan viņa priekšrocība, gan trūkums.

Līdz Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajai kārtai ir atlikušas nepilnas trīs nedēļas – šis ir laiks, kad Zelenskim vajadzētu paust savus, nevis Holoborodko uzskatus. Tomēr arī tas var radīt problēmas, jo nevienam nav noslēpums, ka Zelenskim nav pilnīgi nekādas politiskās pieredzes.

Vājš prezidents būtu tieši tas, ko vēlas Ukrainas korumpētā elite un arī Kremlis.

Salīdzinājumā ar Zelenski Porošenko ir pārbaudīta vērtība, protams, gan ar priekšrocībām, gan trūkumiem.

Daudzi ukraiņi viņā redz stabilo roku, kas 2014. un 2015. gadā izglāba Ukrainu no pilnīgas katastrofas.

Tajā pašā laikā citi, un pilnīgi pamatoti, redz viņā cilvēku, kas nav spējis pienācīgi pretoties oligarhu ietekmei un apkarot korupciju.

Porošenko pārvēlēšana prezidenta amatā, visticamāk, nozīmētu vēl piecus gadus mērenu reformu un turpinājumu Ukrainas kursam uz Rietumiem.

Tomēr nevar izslēgt, ka Porošenko pārsteidz Ukrainu. Piemēram, viņš var sākt bažīties, ka viņa radītais politiskais mantojums nav pietiekams, tādējādi izšķiroties par kādu radikālu soli, piemēram, “īstu karu” pret korupciju.

Galvenais jautājums pirms prezidenta vēlēšanu otrās kārtas ir – vai Ukrainas iedzīvotāji izvēlēsies fantāziju, ko piedāvā seriāla prezidents, vai tomēr nolems, ka pašreizējā pārbaudītā realitāte ir pietiekami laba?