Dzīve pēc drukāto laikrakstu ēras: kā mediji pārorientējas uz digitālo vidi

Pirms mazāk nekā desmit gadiem “Dagens Nyheter”, kas ir Zviedrijas vadošais laikraksts, piedzīvoja to pašu, ko citi drukātās preses izdevumi. Auditorijas vidējais vecums palielinājās, ieņēmumi no reklāmām strauji kritās, savukārt “Google” un “Facebook” kļuva teju par galvenajiem informācijas sniedzējiem.

Avīze, kas ir daļa no Bonjē ģimenei piederošā mediju holdinga, ilgāku laiku nebija rentabla, tieši tāpēc, lai atgūtu peļņu, laikraksta vadībā tika veikti vairāki pārkārtojumi. To zviedru pieaugušo daļa, kuri ikdienā lasīja avīzes, samazinājās no 75% 2009. gadā līdz 56% četrus gadus vēlāk. Arī avīzes tirāža būtiski kritās – no 369 tūkstošiem eksemplāru 2000. gadā līdz 250 tūkstošiem 2015. gadā. Jāpiemin, ka 2015. gadā “Dagens Nyheter” interneta versijai bija divi tūkstoši abonentu.

Tagad, nepilnu piecu gadu laikā “Dagens Nyheter” ir izdevies atgūt rentabilitāti, un peļņa ir sasniegusi visu laiku augstākos rādītājus.

Laikraksta interneta versijas abonementus, kas maksā aptuveni 12 eiro, ir iegādājušies 160 tūkstoši cilvēku, savukārt 170 tūkstoši lasītāju izmanto iespēju lasīt laikrakstu gan drukātā, gan elektroniskā formātā. “Dagens Nyheter” ir izdevies transformēt savu darbību tā, lai arī nākotnē varētu nodrošināt augstas kvalitātes žurnālistiku. Paredzams, ka reklāmas ieņēmumi šogad laikrakstam varētu nodrošināt 9,5 miljonu eiro lielus ienākumus.

“Dagens Nyheter” Zviedrijā ir kļuvis par vienu no galvenajiem digitālajiem informācijas nodrošinātājiem. Pirms dažiem gadiem ierakstu kompānijas un filmu producenti bija neapmierināti par interneta servisu “Netflix”, “YouTube” un “Spotify” arvien pieaugošo lomu. Tomēr tagad daudzi uzskata, ka tieši interneta sniegtie servisi ir galvenā atslēga uz nākotni, ņemot vērā, ka mūsdienās viedtālrunis sevī apvieno mūzikas atskaņotāja, filmu un televīzijas atskaņošanas, kā arī cita satura skatīšanas funkcijas.

Līdzīgu transformāciju piedzīvo arī citi tradīcijām bagātie laikraksti. Šajā gadījumā jāpiemin “The New York Times”, kas īpaši strādā pie satura mobilo telefonu lietotājiem.

Noskaidrots, ka patērētāji ir gatavi maksāt par saturu, kas ir unikāls, nevis par tādu saturu, ko viegli var atrast citur.

“Dagens Nyheter” pēdējos gados strādā pie tā, lai nodrošinātu interesantu un aktuālu saturu. Stājoties amatā 2013. gadā, avīzes galvenais redaktors Pēters Volodarskis apņēmās strādāt pie rentabilitātes atgūšanas. Laikrakstam tika paaugstināta cena, taču, samazinoties pieprasījumam, maksimāli samazināta drukāšanas cena. Tāpat tika izstrādāta sistēma, kas lietotājiem ātri un ērti ļauj veikt maksājumus par abonementiem internetā.

Volodarska taktika pret “Google” un “Facebook” varēja šķist pat pārdroša. Viņš uzsvēra, ka reportieriem un redaktoriem ir jāveido saturs, kam idejas var smelties sociālo tīklu platformās.

Tieši tāpēc šodien “Dagens Nyheter” ļoti bieži pabeidz sociālo tīklu lietotāju iesākto “ķēdi” - dara to, kas parastajiem iedzīvotājiem nav iespējams – uzdod neērtus jautājumus politiķiem, tiesībsargājošajām iestādēm, kā arī nostāda neērtā pozīcijā biznesa līderus un rada jaunas idejas. Sociālo tīklu pētīšana ļauj redaktoriem un žurnālistiem saprast, kā laikraksta radītais materiāls atbalsojas sabiedrībā.

Spējot nodrošināt aktuālu, interesantu un atbilstošu saturu, “Dagens Nyheter” ir izdevies stiprināt saites ar saviem abonentiem, kas laikrakstam dod lielas priekšrocības.

“Dagens Nyheter” saviem klientiem piedāvā ļoti rūpīgi atlasītus piedāvājumus. To vidū ar laikraksta zīmolu iespējams iegādāties dažādas elektronikas preces, kā arī nodrošināt īpašus vilciena reisus uz pārējo Eiropu.

Mūsdienīgā pieeja ir ļāvusi “Bonnier Group” koncernam spert plašu soli uz priekšu mediju attīstībā, iedrošinot arī 28 citus reģionālos un mazpilsētu laikrakstus rīkoties līdzīgi. Laikraksta īpašnieki norāda, ka līdzīga "veiksmes recepte” var palīdzēt arī citiem drukātajiem medijiem, kas ir ievērojami zaudējuši savu lomu mūsdienu sabiedrībā.