Vai izdosies panākt taisnīgākus tiešmaksājumus Latvijas zemniekiem? Saruna ar Kasparu Gerhardu (24)

Jūs teicāt, ka šā gada Zemkopības ministrijas budžets ir izdzīvošanas versija. Ja runājam par 2020. gada budžetu, kur jūs redzat iespējamos finanšu avotus?

Mums ir jāskatās uz kopējo budžetu. Mēs redzam, kādas mums ir šīs problēmas gan izglītības, gan veselības sektorā, kur mēs ieguldām daudz vairāk naudas, nekā saņemam rezultātā. Mēs redzam, ka 19,3% [budžeta līdzekļu] tērējam Latvijas pašvaldībām. Tas ir viens no augstākajiem skaitļiem visā Eiropas Savienībā (ES). Jāizvērtē šis lietderīgums.

Mums ir novadi, kur administrācija vienam iedzīvotājam izmaksā 220-230 eiro, un ir novadi, kur tas izmaksā 20 eiro, tātad starpība ir 10 reizes.

Kā ir ar Zemkopības ministrijas iekšējiem resursiem?

Šis ir izdzīvošanas budžets.

Zemkopības ministrijā šo resursu vairs nav. Mums vēl ir jādomā par to, ka nākotnē mums būs jāpalielina resurss, ja būs “Brexit”. Tur ir runa par vairākiem desmitiem darba vietu Pārtikas un veterinārajā dienestā. Tur ir runa par vairākiem desmitiem darba vietu Augu aizsardzības dienestā, par papildu darbiem.

Par ES finansējumu runājot. Jūs teicāt, ka ir jāsāk sarunas ar ES par taisnīgākiem tiešmaksājumiem Latvijas lauksaimniekiem. Kā vērtējat šo sarunu norisi?

Ir izpratne par to, ka tas ir nepieciešams. Jautājums ir, protams, par resursiem. Mēs redzam, ka ir “Brexit”. Kā tas notiks? To neviens šobrīd nevar pateikt. Ne Apvienotā Karaliste, ne ES. Nav zināms, kāda būs šī finanšu pakete beigu beigās. Mums ir paredzēta visu triju Baltijas valstu ministru tikšanās ar [ES] budžeta komisāru Etingera kungu burtiski pēc pāris nedēļām. Runāsim arī par to, kāds ir šis kopējais finansējums.

Kā jūs vērtējat Latvijas iespējas panākt taisnīgākus tiešmaksājumus?

Es domāju, ka tās ir pietiekami augstas. Ja skatāmies uz tām kopējām summām, tad tur ir runa par vairākiem cipariem aiz komata, jo Baltijas valstis, kurām tiešmaksājumi ir viszemākie, gan pēc iedzīvotāju skaita, gan pēc zemnieku skaita dod ļoti mazu īpatsvaru kopējā lauksaimniecības politikā. Te nav runa par to, ka būtu nepieciešamas milzīgas izmaiņas Eiropas kopējā politikā.

Te ir runa par to, lai mēs visā Eiropā dzīvotu pēc vienādiem noteikumiem. Un tā tiešām nav liela nauda Eiropas kopējā budžetā.

Par kādu summu vēlaties palielināt tiešmaksājumus Latvijai?

Ja nākamajā plānošanas periodā mēs runājam par vairāk nekā 3 miljardiem [eiro], ko mēs varētu saņemt no ES, tad mums vajadzīgi vēl papildu 700 miljoni [eiro]. Gatavojot nākamā gada budžetu, mēs par to noteikti diskutēsim valdībā.

Vairākkārt jūs minējāt, ka vietējā ražojuma precei jābūt Latvijas iedzīvotāju izvēlei numur viens. Vidējais iedzīvotājs, atnākot uz veikalu, redz, piemēram, Latvijā un Lietuvā ražotu biezpiena sieriņu. Lietuvas produkts ir lētāks. Visticamāk, pircējs izvēlēsies lietuviešu sieriņu. Kā tikt galā ar šo problēmu?

Ar vienādiem tiešmaksājumiem, ar vienādu valsts atbalstu.

Jo Lietuvas produkts tiek saražots Lietuvā, viņi saņem tādus pašus vai pat dažreiz lielākus, vai savādāk orientētus maksājumus no kopējās lauksaimniecības paketes, no kopējās Eiropas naudas. Mums ir tieši tādi paši atbalsta mehānismi, kas nonāk līdz zemniekam, līdz kooperatīviem, līdz pārstrādātājiem. Mums ir jānodrošina, lai šeit būtu vienādi atbalsta nosacījumi, ko saņem Latvijas ražotājs un Lietuvas ražotājs.

Tātad, ja Latvijas zemniekam būs tieši tādi paši atbalsta nosacījumi kā Lietuvas zemniekam...

Vai labāki, tad, protams, šis galaprodukts būs lētāks. Par to mēs arī runājam: par vienotu tirgu. Gan Lietuvas produkts, gan Latvijas produkts abi divi ir subsidēti, atbalstīti no valsts [puses]. Nav atbalstīts Čīles vīns vai kāds siers no Austrālijas. Tur ir ievadmuitas, tur ir tirgus aizsardzība. Bet Eiropas vietējā tirgū gan franču siers, gan Latvijas siers tiek atbalstīts un subsidēts no kopējās politikas.

Iepriekš teicāt, ka “mūsu mērķis viennozīmīgi ir, lai laukos dzīvotu cilvēki”. Vai jums ir redzējums, kā šos cilvēkus piesaistīt laukiem?

Būtu jāskatās, kas ir tie cilvēki. Tie būtu cilvēki, kas spētu sev nodrošināt darbu tur. Viņi varētu būt augsti intelektuāla darba pārstāvji, kas strādā attālināti. Mums ir nodrošināts pietiekami labs interneta tīkls, mums ir pietiekami izvērsts (varam, protams, diskutēt par bedrēm) ceļu tīkls.

Ja runājam par lauksaimniecisko ražošanu, tad skaidrs, ka tur cilvēku skaits samazināsies. Un tam ir objektīvi [iemesli]. Robotizācija, jaunas tehnoloģijas. Un šeit mums ir jādomā, kā piesaistīt jaunus cilvēkus. Runa ir par izglītību: tā ir Latvijas lauksaimniecības universitāte, tas ir Bulduru [dārzkopības tehnikums], tas ir Priekuļu [tehnikums], tā ir Malnavas [koledža].

Tātad jādod vairāk naudas izglītības iestādēm?

Izglītībai, jā. Šobrīd, piemēram, objektīva problēma ir kopmītnes. Lai cilvēks no laukiem varētu braukt mācīties uz Bulduriem, viņam tur ir jābūt vismaz normāliem dzīves apstākļiem.

Bet ir skaidrs, ka visi laukos dzīvojošie nevarēs strādāt tikai lauksaimniecībā. Tātad ir jāatrod alternatīvas.

Paldies Dievam, ka mums vairāk nekā pusi teritorijas aizņem meži. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ir iespējas strādāt mežsaimniecībā. Bet šeit ir jādomā ne tikai par to, kā vienkārši izcirst mežus, bet kā tos dziļāk apstrādāt, pārstrādāt. Mums ir daudz labu piemēru par meža produkcijas pārstrādi reģionos.

Par kādiem konkrētiem apstrādes veidiem jūs runājat? Jo tas tik un tā paredz šo mežu izciršanu.

Meži ir jāizcērt, lai tie nepaliek veci.

Bet samērīgā daudzumā, lai Latvija nezaudētu otro vietu Eiropas zaļāko valstu reitingā.

Bet, ja mēs skatāmies uz mežsaimniecību, pēc aprēķiniem vēl līdz šim brīdim ir ļoti daudz izmantojamo resursu, ko vēl var izcirst papildus. Tur ir runa par miljoniem kubikmetru*.

Kādas vēl alternatīvas pastāv, lai cilvēkus piesaistītu laukiem?

Daudz plašāka iesaistīšana ne tikai tradicionālajā graudkopībā vai lopkopībā, bet, piemēram, dārzeņkopībā.

Dažādu tādu šķirņu [audzēšana], kas nav bijušas tradicionālas [Latvijā]. Piemēram, kaņepju audzēšana.

Ir divi brīnišķīgi piemēri, kurus esmu apmeklējis un kurus arī vienmēr pieminu. Tie ir Rītausmas pie Jēkabpils un Mežvidi pie Kārsavas. Abi ir siltumnīcu kompleksi, kas nodarbina daudzus desmitus cilvēku, kas vietējam reģionam ir ļoti nozīmīgs skaits. Viņi piedevām arī strādā efektīvi. Viņi nodrošina peļņu saviem īpašniekiem. Tur ir izaugsmes potenciāls. Šādus piemērus varētu attīstīt daudz vairāk. Domāju, ka šādiem risinājumiem nākamajā plānošanas periodā arī jāparedz vairāk naudas.

Par PVN samazināšanu svaigai gaļai, zivīm, pienam un olām. Pagaidām šo priekšlikumu 2019.gada budžetam noraidīja. Vai Zemkopības ministrija grasās 2020.gada valsts budžetā iesniegt to kā oficiālu priekšlikumu?

Ministrija sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti izstrādā pamatojumu tam. Mēs strādājam kopā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, kuras eksperti arī pie šā jautājuma intensīvi strādā sadarbībā ar Valsts Ieņēmumu dienestu un Finanšu ministriju. Priekšlikumi tiek gatavoti, izvērtēti, un ekonomiskais pamatojums – to mēs visu gatavojam.

Ko jūs teiktu par finanšu ministra Jāņa Reira izteikumiem par to, ka samazinātā PVN likme Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem nav bijusi efektīva un ka to varētu piemērot restorāniem?

Mums ir piecas ļoti dažādas partijas [koalīcijā]. Liberālas un konservatīvas. Ir partijas, kuras uzskata, ka nodokļus vajag paaugstināt. Ir partijas, kas uzskata, ka nodokļus vajag samazināt. Ir partijas, kuras uzskata, ka nekādā gadījumā nevajag samazināt nodokļus pārtikai, un ir citādāks viedoklis. Protams, Reira kungam var būt savs viedoklis, bet šis galarezultāts tad arī nāks kopējā diskusijā gan valdībā, gan Saeimā.

Bet Jānis Reirs ir finanšu ministrs, tas ir viens no atslēgas amatiem valdībā.

Viņš ir viens no valdības ministriem, kas pārstāv mazāko koalīcijas partneri. Neaizmirsīsim to.

Bet no finanšu ministra lielā mērā ir atkarīgs budžeta līdzekļu sadalījums.

Nu bet skatīsimies taču gan uz Satversmē noteikto, gan uz politisko procesu norisi Latvijā. Viņš pārstāv mazāko frakciju, viņš pārstāv Finanšu ministriju. Šajā gadījumā mēs runājam par 70-80 tūkstošiem zemnieku saimniecību. Mēs runājam par ļoti nozīmīgu sabiedrības slāni. Mēs runājam arī par to, ka būtu nepieciešams stingri apkarot ēnu ekonomiku, ko finanšu ministrs ir uzstādījis par vienu no savām prioritātēm.

Ja pārējie koalīcijas partneri beigu beigās noraidīs priekšlikumu par samazināto PVN likmi svaigai gaļai, zivīm, pienam un olām, vai jūs kā Nacionālās apvienības ministrs protestēsiet pret šādu lēmumu?

Būs konkrēti skaitļi, konkrēti aprēķini, kādu ietekmi tas atstāj uz tautsaimniecību, uz sabiedrību. Mēs runājam par 70-80 tūkstošiem zemnieku saimniecību, aiz kurām stāv konkrēti cilvēki, par kuru nākotni mēs runājam. Mēs runājam tieši par zemnieku saimniecībām, kuras var piegādāt svaigu gaļu tirgum, veikalam. Par viņu nākotnes attīstību.

Ja tas pārējiem koalīcijas partneriem nešķitīs svarīgi, nu acīmredzot diez vai tāda koalīcija spēs ilgtspējīgi pastāvēt.

Par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu. Sākumā teicāt, ka neredzat pamatojumu. Pēc Nacionālās apvienības kongresa jūsu domas mainījās. Pakļāvāties partijas spiedienam?

Partijas kongress nevar uzdot nekādus uzdevumus. Un arī partijas kongresā šādi lēmumi netika pieņemti. Kongresā bija atsevišķu pārstāvju priekšlikumi, ka vajag atstādināt Rīgas mēru. Un mana rīcība bija par Rīgas domes atbrīvošanu. Pilnīgi cita. Tās ir divas dažādas lietas.

Gerharda kungs, nevar gluži teikt, ka tās ir divas dažādas lietas.

Es gribētu atzīmēt, ka mēs pastāvīgi sekojām visam pašvaldību darbam. Un atcerēsimies, ka iepriekšējā vakarā notika uzticības balsojums Nilam Ušakovam kārtējo reizi, kas tikai lieku reizi apliecināja, ka šī dome nav gatava nekādām pārmaiņām, nav gatava novērst pārkāpumus. Bija prokurora brīdinājums tieši Rīgas mēram saistībā ar “Rīgas satiksmi”. Un viņu rīcība liecināja par klaju nevēlēšanos neko mainīt.

Es uzskatu, ka tas bija pareizs likumprojekts. Tas bija arī jāvirza. Likumprojekts ir iesniegts arī Ministru kabinetā. Diemžēl tālākas virzības tam nav.

Kas mainīja jūsu domas par likumprojekta virzīšanu?

Tieši juristu izvērtējums. Viņi piedāvāja skaidru, saprotamu un profesionālu redzējumu.

Un jūs noliedzat, ka partijas kongresā ir bijis spiediens uz jums, kā dēļ jūs nolēmāt virzīt šo likumprojektu?

Partijas kongress šādus lēmumus nevar pieņemt.

Protams, ka nevar. Bet vai bija vai nebija spiediens uz jums kā uz konkrētu cilvēku?

Uz mani politisks spiediens no kongresa?

Bija vai nebija?

Nē, nebija.

* Saskaņā ar Zemkopības ministrijas precizētiem datiem, atbilstoši zinātnieku atzinumam var cirst līdz pat 18 milj. m3 meža gadā.