“Danske Bank” pēc skaļajām apsūdzībām paziņoja, ka pilnībā pametīs Baltijas valstu un Krievijas tirgus, bet “Swedbank” un SEB paudušas, ka paliks Baltijā. SEB bankas vadītājs Johans Torgebijs sacīja, ka “banka saglabā uzticību reģionam, kas ir vitāli svarīgs finanšu iestādes nākotnes attīstībai”.
Tomēr – atbildi uz jautājumu, kura stratēģija izrādījusies veiksmīgāka, jāraugās biržās. Tajās redzams, ka
kopš februāra “Swedbank” akciju vērtība ir kritusies par aptuveni 20%, “Nordea” akcijas zaudējušas 15% vērtības, bet SEB banka ir zaudējusi aptuveni 13% no akciju sākotnējās vērtības. Tikmēr “Handelsbanken” akciju vērtība kritusies vien par 7%.
Igaunijas banku regulators ir paudis apmierinātību, ka “Danske Bank” pametīs Baltijas valstu tirgu, bet uzsvēra, ka nevēlas, lai no tā aizietu zviedru bankas, kurām ir ļoti liela nozīme reģiona finanšu sistēmā. “Swedbank” un SEB ir lielākās finanšu iestādes visā Baltijas reģionā.
Bijušais “Handelsbanken” vadītājs uzsver, ka zviedru bankām nākotnē ir ļoti svarīgi izvērtēt ilgtermiņa riskus un potenciālos ieguvumus, lai varētu izvērtēt iespējas par paplašināšanos.
“Jāņem vērā, ka daudz kas pasaulē notiek cikliski, it īpaši banku sektorā,” norāda Buvins.
Tiesa, “Handelsbanken” Latvijā ir sava filiāle, taču tā šeit nespēlē lielu lomu finanšu sektorā. Salīdzinoši - “Handelsbanken” tirgus daļa Baltijā ir aptuveni 16 miljoni eiro, bet “Swedbank” - 160 miljardi eiro.
Banka iepriekš gan ir mēģinājusi iegūt lielāku lomu. 2004. gadā “Handelsbank” iegādājās daļu “Parex bankas” akciju, no kā nācās atteikties, kad četrus gadus vēlāk “Parex” nonāca valsts īpašumā.
2006. gadā “Handelsbanken” nesekmīgi mēģināja iegādāties arī “Hipotēku un zemes banku”. Pēc nesekmīgajiem mēģinājumiem ienākt Baltijas tirgū, “Handelsbanken” koncentrējās uz paplašināšanos uz Ziemeļvalstīm, Lielbritāniju un Nīderlandi.