Izskatot lietu slēgtās sēdēs, jo atklāta iztiesāšana būtu pretrunā ar nepieciešamību aizsargāt valsts noslēpumu, tiesa secinājusi, ka Šešelis laikā no 2015. līdz 2017. gadam vācis un nodevis Krievijas izlūkošanas organizācijai to interesējošu informāciju.
Lietuvas likumdošana par spiegošanu paredz brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz piecpadsmit gadiem. Ģenerālprokuratūra Šešelim lūdza piespriest astoņu gadu cietumsodu.
Apsūdzētais savu vainu tiesā neatzina, sacīdams, ka nekādus uzdevumus no Krievijas izlūkdienesta nav saņēmis, taču tiesa norādījusi, ka viņš ne tikai saņēmis uzdevumu spiegot, bet to arī pildījis, veicot konkrētas spiegošanas darbības.
"Balstoties uz lietas materiāliem, konstatēts, ka Krievijas Federācijas izlūkdienestu interesējusi visa informācija, no kuras būtu iespējams iegūt datus par Klaipēdas valsts jūras ostas teritorijā esošajiem Lietuvas stratēģiskajiem objektiem. Lietā konstatēts, ka šo informāciju Krievijas Federācijas izlūkošanas organizācija no notiesātās personas arī saņēmusi," nolasot spriedumu, norādījis tiesnesis Daļus Jocis.
Spriedumu var pārsūdzēt Lietuvas apelācijas tiesā.
Šešelis, kas ir Lietuvas pilsonis, dzimis un ilgu laiku nodzīvojis Krievijā. Kā iepriekš norādīja Ģenerālprokuratūra, apsūdzēto savervējusi Krievijas izlūkošanas organizācija un savāktie dati ļauj uzskatīt, ka no 2015.gada līdz aizturēšanai 2017.gada decembrī viņš vācis un nodevis tālāk informāciju par Lietuvas Bruņoto spēku Jūras spēkiem, NATO karakuģiem un tajos transportēto militāro tehniku, kā arī objektiem Klaipēdā un Klaipēdas jūras ostā, ieskaitot objektus, kuriem ir stratēģiska nozīme no Lietuvas nacionālās drošības viedokļa.