/nginx/o/2018/10/20/11512306t1h9b94.jpg)
Vairāki ASV īpašā prokurora Roberta Millera izmeklētāji sacījuši, ka ģenerālprokurors Viljams Bars savā izmeklēšanas ziņojuma atreferējumā neesot adekvāti atspoguļojis tā secinājumus un ka patiesībā tie esot ASV prezidentam Donaldam Trampam nevēlamāki, nekā varētu spriest pēc Bara atreferējuma. To laikrakstam "The New York Times" apstiprinājušas vairākas ASV valdības amatpersonas un citi avoti, kuri vēlējās palikt anonīmi.
Millers 22.martā iesniedza savu ziņojumu par izmeklēšanu. Medijos izskanējusi informācija, ka tas esot vairāk nekā 300 lappušu garš.
24.martā, jau pēc divām dienām, Bars publicēja četras lappuses garu atreferējumu. Lielākoties viņš tajā saviem vārdiem atstāstīja Millera ziņojuma saturu, vietām citējot īpašo prokuroru.
Saskaņā ar Bara atreferējumu, ziņojums sastāvēja no divām daļām. Pirmā bija veltīta jautājumam par Krievijas iejaukšanos 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanās. Millers piekrita ASV specdienestu jau iepriekš teiktajam, ka šāda iejaukšanās ir notikusi, taču nerekomendēja izvirzīt apsūdzības Trampam vai vēl citiem cilvēkiem, ja neskaita tos, par kuriem informācija jau tikusi publiskota, norādīja Bars.
Millera ziņojuma otrā daļa pievērsās Trampa iespējamajiem mēģinājumiem traucēt likuma varu. Millers šajā jautājumā savu vērtējumu nesniedza, bet gan izklāstīja pierādījumus un atstāja secinājumus ģenerālprokurora ziņā.
"Īpašais prokurors tātad neizdarīja secinājumu - uz vienu pusi vai otru - par to, vai analizētās darbības uzskatāmas par [likuma varas] traucēšanu," raksta Bars. Viņš lēma, ka pierādījumi neesot pietiekami, lai izvirzītu apsūdzību.
Jau iepriekš ASV liberālajos medijos izskanējuši jautājumi, vai Bars patiešām divu dienu laikā varēja pilnvērtīgi izvērtēt visu Millera ziņojumu.
Bars solījis tuvākajā laikā publicēt gandrīz 400 lappušu garo ziņojumu, kad no tā tiks izrediģēta konfidenciāla informācija.
Amatpersonas laikrakstam "The New York Times" sacīja, ka Millera izmeklētāji esot sastādījuši vairākus ziņojuma kopsavilkumus un ka vairāki izmeklētāji uzskata, ka Baram vajadzēja savā atreferējumā iekļaut vairāk informācijas no ziņojuma. Bars savā četras lappuses garajā vēstulē citēja vien dažus teikumus un frāzes, kopumā ap 100 vārdiem.
Tomēr īpašā prokurora birojs neprasīja Baram publicēt kādu no izmeklētāju izstrādātajiem kopsavilkumiem, kuros atradās sensitīva informācija.
"The New York Times" informācijas avoti neatklāja konkrētu informāciju par to, kādā ziņā Millera ziņojuma secinājumi Trampam ir nevēlamāki, nekā varētu spriest no Bara atreferējuma.
Millera izmeklēšanā darbojās 19 juristi, apmēram 40 Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) advokāti un citi profesionāļi. Nav zināms, cik daudzi no viņiem amatpersonām izteikuši pretenzijas pret Bara atreferējumu.
:format(webp)/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)