Iesūti ziņu!

BITE: Visstraujāk interneta patēriņš mobilajos telefonos ir audzis Kurzemē

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Cilvēks ar viedtālruni
Cilvēks ar viedtālruni Foto: Pixabay

Šā gada sākumā interneta patēriņš mobilajos telefonos Latvijas reģionos pērn ir palielinājies līdz divas reizes, sasniedzot vidēji 6,7GB uz vienu lietotāju mēnesī. Visstraujāk tas ir audzis Kurzemē – par 153%, kamēr citos reģionos pieaugums ir bijis līdzīgs – vidēji 122%, liecina mobilo sakaru operatora BITE dati.

Lai gan proporcionāli lielākā datu plūsma joprojām veidojas vietās, kur iedzīvotāju blīvums ir vislielākais, – Rīgā un Pierīgā, Latvijas reģionos interneta patēriņa pieaugums mobilajos telefonos ir visstraujākais. Arī vidējais mobilā interneta patēriņš uz vienu lietotāju reģionos pērn ir bijis vislielākais. Visstraujāk tas ir audzis Kurzemē (127%) un Zemgalē (113%). Taču vislielākais interneta patēriņš viedtālruņos uz vienu lietotāju mēnesī ir vērojams Zemgalē – 7,1 GB. Salīdzinoši augsts tas ir arī Vidzemē un Rīgā – 6,9 GB.

Tajā pašā laikā vislielāko mobilā interneta apjomu kā galvaspilsētā, tā arī citviet Latvijā veido tiešsaistes video un audio saturs, kas tiek straumēts internetā un mobilajās aplikācijās, piemēram, “Youtube”, “Facebook”, “Instagram” un “Spotify”. Tāpat ievērojams mobilā interneta apjoms tiek patērēts savstarpējās saziņas vietnē “WhatsApp” un autovadītāju iecienītajā aplikācijā “Waze”.

“Šobrīd interneta pārklājums BITES tīklā ir pieejams 99% Latvijas iedzīvotāju, atrodoties arī tālākos un mazāk apdzīvotos valsts reģionos. To skaidri redzam mūsu datos un patērētā interneta apjoma rādītājos. Vienlaikus varam teikt, ka digitalizācija nekoncentrējas tikai blīvāk apdzīvotajos valsts reģionos, tā notiek visā valsts teritorijā, un tas ir labs signāls Latvijas iedzīvotāju digitālajai pratībai – tam, cik atvērti esam mobilo tehnoloģiju un interneta iespējām, kā arī cik aktīvi tās izmantojam ikdienā,” tā BITES sabiedrisko attiecību vadītāja Karīna Javtušenko.

Katru gadu vislielākā datu plūsma ir vērojama lielākajās Latvijas pilsētās, piemēram, Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī, Jelgavā un Liepājā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu visstraujāk interneta patēriņš mobilajos telefonos palielinājies Jelgavā un Liepājā, par aptuveni 121% katrā pilsētā, vienam Jelgavas un Jelgavas novada iedzīvotājam BITES tīklā patērējot aptuveni 2,3 GB interneta, savukārt vienam Liepājas iedzīvotājam – 2,6 GB interneta. Šāds patērētā interneta apjoms sniedz iespēju, piemēram, apmeklēt 3 tūkstošus interneta vietņu un skatīties “Youtube” video vairāk nekā 5 stundu garumā vai nosūtīt 1,5 miljonus “WhatsApp” ziņu un augšupielādēt vairāk nekā 4 tūkstošus fotogrāfiju “Instagram”.

Vai zvani un SMS paliek vēsturei?

Palielinoties interneta patēriņam mobilajās ierīcēs, mobilo sarunu, kā arī nosūtīto īsziņu skaits samazinās. Piemēram, pērn BITES tīklā nosūtīto īsziņu skaits reģionos samazinājies par 16%, visvairāk Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē. Salīdzinot ar pērno gadu, šogad izejošo zvanu minūšu īpatsvars BITES tīklā visvairāk ir samazinājies Baltinavas novadā – par 18%, kā arī Riebiņu novadā – par 13%. Turpretim nosūtīto īsziņu apjoms visvairāk samazinājies Līgatnes novadā (36%) un Vecpiebalgas novadā (40%). Tomēr, neraugoties uz to, ka Latgales iedzīvotāji ikdienā zvana mazāk nekā citu reģionu iedzīvotāji, vidējais izejošo zvanu minūšu skaits uz vienu lietotāju mēnesī šajā reģionā ir vislielākais – 323 minūtes. Visaktīvākie zvanītāji Latgalē dzīvo Daugavpils un Rēzeknes novadā.

“Mūsdienās savstarpējai komunikācijai arvien vairāk tiek izmantota saziņa tiešsaistē, piemēram, lietojot tādas saziņas mobilās aplikācijas kā “WhatsApp” un “FaceTime”. Turpretim izejošo zvanu, īsziņu lietojums pakāpeniski samazinās. Piemēram, pērn vidējais īsziņu skaits BITES tīklā samazinājies 6 reizes. Tiesa, esam droši, ka pārskatāmā nākotnē iedzīvotāji no zvanīšanas un īsziņu sūtīšanas vēl pilnībā neatteiksies. Tas ir ne tikai pieraduma jautājums, bet kopumā vecākās paaudzes raksturojums, kuri joprojām ikdienā dod priekšroku klasiskajām telefonsarunām un īsziņām,” secina K. Javtušenko.

Svarīgākais
Uz augšu