Saūda Arābijas pirmais kodolreaktors gandrīz pabeigts; bažas par valsts kodolambīciju patiesajiem mērķiem

Saūda Arābijas topošais kodolreaktors atrodas Rijādas pievārtē - Ibn Saūda zinātnes un tehnoloģiju centra teritorijā.

Reaktora atrašanās vietu identificējis bijušais Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) kodolinspekciju vadītājs Roberts Kellejs.

Viņš norāda, ka Saūda Arābija veidojot nelielu izpētes kodolreaktoru, ar aptuveni 30 kilovatu jaudu.

Viņš pauž viedokli, ka reaktors, ieskaitot visu nepieciešamo infrastruktūru, aptuveni gada laikā varētu būt pilnībā gatavs darbībai.

Kellejs norāda, ka pētniecības reaktora galvenais mērķis ir gan nodrošināt apmācības iespējas kodolzinātniekiem un tehniķiem, tomēr tas arī ir pirmais solis ceļā uz valsts kļūšanu par kodolvalsti.

Pirms kodoldegvielas ievietošanas reaktorā Saūda Arābijai ir jāievieš plašu noteikumu un procedūru kopums, kas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka valsts nesāk slepenu darbu pie kodolieroču izstrādes. Minētā procedūra ietver arī IAEA ekspertu veiktas inspekcijas.

Tomēr Saūda Arābija līdz šim ir vilcinājusies ar attiecīgo procedūru ieviešanu.

Saūda Arābijas kodolreaktoru izstrādājis Argentīnas valsts uzņēmums “Invap SE”.

“Šim reaktoram darba kārtībā vajadzētu būt aptuveni līdz gada beigām,” apstiprina Argentīnas sūtnis IAEA Rafaels Mariano Grossi.

“Tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. “Invap” ir atbildīgs par reaktora projektu. [..] Tomēr visus inženiertehniskos darbus uz vietas veic viņi [Saūda Arābija] paši,” viņš piebilst.

Informācija par Saūda Arābijas progresu kodolreaktora jautājumā tiek publiskotas laikā, kad ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijai ASV Kongresam izveidojušās nopietnas domstarpības par to, vai ASV vajadzētu pārdot Saūda Arābijai kodoltehnoloģijas.

Situācija īpaši saasinājusies pēc tam, kad atklātībā nonāca informācija, ka ASV Enerģētikas ministrija ir izsniegusi septiņas atļaujas ASV uzņēmumiem pārdot Saūda Arābijas sensitīvu valdībai informāciju par kodoltehnoloģijām.

Kongress pieprasījis ASV Enerģētikas ministra Rika Perija un valsts sekretāra Maika Pompeo paskaidrojumus, lūdzot sniegt sīkāku informāciju, kādi ASV uzņēmumi saņēmuši atļaujas un ko tieši tās ietver.

Demokrātu vadītās Pārstāvju palātas ārlietu komisija pieprasīja Pompeo skaidrojumu, kāpēc Trampa administrācija šajā jautājumā izrāda pretimnākšanu Saūda Arābijas režīmam, kas vainojams cilvēktiesību pārkāpumos un šīs valsts režīmu kritizējošā žurnālista Džamala Hašogi brutālā noslepkavošanā.

Demokrātu pārstāvji izteikušies: ja ASV nevar uzticēties Saūda Arābijai citos jautājumos, tām pilnīgi noteikti nevajadzētu uzticēties Saūda Arābijai arī jautājumā, kas saistīts ar kodolieročiem.

Kongresa pārstāvji gan neizslēdz, ka ASV varētu pārdot Saūda Arābijai savas kodoltehnoloģijas, tomēr tikai tādā gadījumā, ja Saūda Arābija nodrošinās pilnīgu atbilstību visām prasībām – pirmkārt un galvenokārt garantējot, ka tā iegādātās tehnoloģijas neizmantos urāna bagātināšanai un plutonija otrreizējai pārstrādei, kā arī ja tā piekritīs IAEA ekspertu vizītēm.

Saūda Arābija Kodolieroču neizplatīšanas līgumam pievienojās 1988.gadā, tomēr līgumu par kodoldrošības standartu ievērošanu ar IAEA tā parakstīja tikai 2005.gadā.

Rijāda līdz šim nav atsaukusies IAEA aicinājumiem pieņemt stingrāku kodolnozares uzraudzību, un tas rada visnotaļ pamatotas bažas, ka Saūda Arābijai šajā jautājumā varētu būt kaut kas slēpjams.