Eksperti: Pensiju nodrošināšanai nāksies atteikties no daudziem nodokļu maksāšanas režīmiem (46)

Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks norādīja, ka nodarbinātajiem nedrīkstētu būt tik daudzi nodokļu maksāšanas režīmi, jo ne visi no patlaban esošajiem režīmiem nodrošina sociālās iemaksas pietiekamā apjomā.

"Valsts atsevišķām nodarbināto kategorijām ir ļāvusi būt ārpus vispārējā nodokļu maksāšanas režīma, tā rezultātā dažas nodarbināto kategorijas nav pietiekami sociāli nodrošinātas," sacīja Alliks.

Viņš norādīja, ka jau līdz šī gada beigām Labklājības ministrija izstrādās priekšlikumus par pašnodarbināto personu sociālo iemaksu nodrošināšanu, tāpat, visticamāk, mikrouzņēmumu nodokļa režīmā nodarbinātajiem nāksies pāriet uz vispārējo režīmu.

"Ieviešot mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu, ļoti daudziem cilvēkiem izdarījām lāča pakalpojumu. Ja sākotnēji šī nodokļa mērķis bija dot iespēju ārpus darba tirgus palikušajiem cilvēkiem iesaistīties uzņēmējdarbībā, tad rezultātā šajā nodokļu maksāšanas režīmā nonāca daudzi, kuriem tur nebija jābūt," skaidroja Alliks.

Viņš arī piebilda, ka nenoliedzami, pasaulē attīstās dažādas alternatīvas nodarbinātības formas un pašnodarbinātība, tomēr, ja Latvija vēlas saglabāt sociālās apdrošināšanas iemaksās balstītu pensiju sistēmu, tad būs jāatrod kāds kompromisa risinājums, lai visi nodarbinātie veiktu pienācīgas sociālās iemaksas.

"Tāpat ir jādomā par uzkrājumu veidošanas veicināšanu gan pensiju 3. līmenī, gan citos finanšu instrumentos," sacīja Alliks.

Finanšu nozares asociācijas Finanšu instrumentu tirgus un ieguldījumu pakalpojumu komitejas līdzpriekšsēdētāja un SEB grupas dzīvības apdrošināšanas kompānijas "SEB dzīvības apdrošināšana" valdes priekšsēdētāja Kristīne Lomanovska norādīja, ka līdz šim fondēto pensiju ieguldījumu plānu ienesīgums bijis ap 2-4%, bet augstāku ienesīgumu - līdz 6% - var nodrošināt tikai ieguldījumi akcijās.

"Ieguldījumi akcijās aug, jo lielāki riski rada arī lielāku ienesīgumu. Iespējams, būtu jāveicina jauniešu iesaiste aktīvajos ieguldījumu plānos, vienlaikus gan veidojot izpratni par to, ka būs arī krīzes gadi un kritumi," skaidroja Lomanovska.

Viņa piebilda, ka patlaban tikai aptuveni 25% iedzīvotāju atzīti par krājējiem un tas ir pārāk mazs skaits, lai vairums sabiedrības spētu nodrošināt sev cienīgas vecumdienas.

"Iespējams, ka jādomā par cilvēku automātisku iesaistīšanu pensiju krāšana, bet vienlaikus paredzot iespēju, ka cilvēks var no šīs sistēmas izstāties, ja kādu iemeslu dēļ nevēlas veikt uzkrājumus. Tas palielinātu to cilvēku loku, kuriem veidojas uzkrājumi vecumdienām," sacīja Lomanovska.

Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības un nodokļu eksperts Pēteris Leiškalns norādīja, ka būtu valdības un Saeimas līmenī jāatjauno diskusija par minimālajām sociālajām iemaksām, kura tika apturēta 2016.gadā.

"Tāpat katram strādājošajiem ir jāsaprot, ka divos nostrādātajos gados jāspēj uzkrāt līdzekļi vienam pensijas gadam. Tāpat arī jāsaprot, ka ar niecīgām sociālajām iemaksām to nav iespējams izdarīt," sacīja Leiškalns.