Giela pārzināts uzņēmums palicis valstij parādā ap 77 000 eiro (5)

Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija atklāj jaunus faktus par Gielu - savulaik viņa pārziņā bijusī arhitektu firma valstij palikusi parādā ap 77 000 eiro. Pats Giels gan norāda, ka parāda izveidē vainojamas cilvēciskas un tehniskas kļūdas, tomēr aptaujātie eksperti ir citās domās - notikušais ir visai līdzīgs maksātnespējas shēmām. 

Savulaik Giels strādājis par prokūristu projektēšanas uzņēmumā "Arhitektonika", un 2008. gadā viņš ar parakstu gada pārskatā apliecinājis, ka uzņēmums guvis peļņu – 54 529 lati.

Drīz pēc tam Giela prokūra tiek izbeigta, un viņš darba attiecības pārtrauca.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ingurds Lazdiņš atzīst, ka iepriekšējo divu gadu pārskatos ir bijušas kļūdas. Sanāk, ka pretēji Giela apstiprinātajam uzņēmumam peļņas tikpat kā nav bijis.

"Izskatās – vai nu cilvēks ir tik liels muļķis, piedodiet, ka nespēj atbilstoši reālai situācijai noformēt gada pārskatu un pieļauj tik lielas kļūdas, vai nu arī – droši vien piedalījās kaut kādās shēmās ar uzņēmuma vadību," norāda žurnāla "Ir" žurnāliste, maksātnespējas procesu pētniece Indra Sprance.

Par otro vedina domāt tālākais, jo vēlāk seko uzņēmuma adreses maiņa no Krasta uz Torņa ielu, un tā ir viena no pazīmēm, kas varētu liecināt par finanšu mahinācijām.

"Visdrīzāk adrese tiek nomainīta, lai tiktu klāt noteiktai tiesai, noteiktam tiesnesim. Grūti spriest, vai šoreiz tā noticis, bet, protams, tas ir aizdomīgi," atzina zvērināts advokāts, “Sorainen” partneris Jānis Taukačs.

Aizdomīgi arī tādēļ, ka pēc adreses maiņas seko iesniegums par maksātnespēju, un lieta nonāk pie bēdīgi slavenā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesneša Raimonda Bula. 

"Šie te administratoru uzvārdi, kas ir redzami šajā te vienā stāstā vairāki, vismaz trīs – viņi figurē dažādās lietās, kur ir aizdomas par kaut kādiem apšaubāmiem darījumiem dažādās maksātnespējas shēmās," teica "Ir" žurnāliste.

Un – uzņēmums paliek valstij parādā 54 460,57 latus jeb 77 490,41 eiro.

"Pēc šī maksātnespējas procesa beigām tad Valsts ieņēmumu dienests vienkārši noraksta tos nodokļus un valsts tos neiegūst," teica Taukačs.

Paiet daži gadi un Giels atkal strādā pie tā paša uzņēmēja. Tikai – nu jau zem jauna firmas nosaukuma. Giels paliek tur līdz 2017. gadam.

Jau pēc tam arī šis bizness tiek nodots maksātnespējai un arī paliek valstij parādā.

Savas, kā pats atzinis "cilvēciskās un tehniskās kļūdas", laikrakstam "Sestdiena" Giels skaidrojis šādi:

"Mēs mainījām grāmatvežus. Diemžēl informācijas pārneses rezultātā radās kļūda. Arī nākamajā uzņēmumā ar to pašu problēmu saskārās Ingurds Lazdiņš [viens no uzņēmuma vadītājiem], ka, nomainot grāmatvežus, nevarēja nodrošināt informācijas pārnesi. Rezultātā vienā no pārskatiem bija problēmas ar algu aprēķinu, ko mēs novērsām. Savukārt nākamajā bija problēmas ar mazajiem darījumiem, kuri kaut kādā veidā nebija iegrāmatoti."

Tikmēr "Sorainen" partneris Jānis Taukačs sprieda: "Katrā gadījumā – izskatās diezgan mazticami. Grāmatveži parasti ir diezgan pedantiski cilvēki un nodod visu informāciju pietiekoši precīzi viens otram. Tā, ka te grūti saprast skaidrojumu."

Apzinātu vai nejaušu kļūdu vajātais darbs šajos divos nu jau bankrotējušajos uzņēmumos, kur dažādos laikos kopā ar Gielu strādāja no pāris desmitiem līdz dažiem cilvēkiem, tad arī veidoja to Giela pieredzi "vadošā" amatā, kas Saeimas ieceltajai mediju uzraugu padomei šķita pietiekoša, lai uzticētu viņam Latvijas lielāko mediju uzņēmumu – sabiedrisko televīziju.

NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete, vaicāta, vai pajautāja Gielam, kāpēc viņš kā prokūrists ir parakstījis gada pārskatu, kur vēlāk atklātas kļūdas 50 000 latu apmērā, atzina: "Nē, to mēs viņam nejautājām. Jautājums šeit ir par to, kā šis konkrētais cilvēks ir spējis, kā jau minēju, mūs pārliecināt, ka viņš ir strādājis ar budžetiem, ka viņš pārzina personālvadību."

Un par to Gielam arī bija izdevies padomi pārliecināt.