/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2019/04/09/11936484t1he65a.jpg)
Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem kvītīs tomēr nebūs jānorāda pacienta vārds, uzvārds un personas kods, paredz valdībā atbalstītās izmaiņas Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtībā.
Valdība svītro ģimenes ārstiem slogu radījušās prasības kvīšu atskaitē
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šī gada februārī ģimenes ārsti pauda bažas, ka pērn valdībā atbalstītās izmaiņas kvīšu atskaitē ģimenes ārstiem būtiski palielina administratīvo slogu. Latvijas ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidente Sarmīte Veide toreiz sacīja, ka līdz šim ģimenes ārstu prakses atskaitījās, reizi ceturksnī deklarējot izrakstīto kvīšu numurus, tomēr izmaiņas noteica, ka jāievada katra izrakstītā kvīts, norādot pacienta vārdu, uzvārdu, personas kodu, saņemto pakalpojuma veidu, kā arī kvīts numuru un samaksāto summu.
Veselības ministrija (VM) saņēma asociācijas vēstuli, kurā organizācija lūdza steidzami pārskatīt grozījumus, piebilstot, ka šie grozījumi rada administratīvā sloga nepamatotu palielināšanu ģimenes ārstiem un personas datu aizsardzības pārkāpuma risku.
VM atzina, ka grozījumi nesamērīgi palielināja administratīvo slogu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ar mazu apgrozījumu, tostarp ģimenes ārstiem. Lai samazinātu administratīvo slogu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ar mazu apgrozījumu, VM piedāvāja svītrot šīs iepriekš noteiktās prasības.
Arī LĢĀA paustās bažas par datu aizsardzību VM uzskatīja par pamatotām. Lai risinātu šo jautājumu, VM piedāvāja atcelt veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja pienākumu par sniegtajiem medicīnas pakalpojumiem reģistrētajā kvītī un elektroniski sagatavotajā reģistrētajā kvītī norādīt preču pircēja vai pakalpojumu saņēmēja vārdu, uzvārdu un personas kodu līdz brīdim, kamēr, konsultējoties ar Datu valsts inspekciju, tiks rasts atbilstošs problēmas risinājums datu aizsardzības jautājumā.
Grozījumi arī paredz aizsargāt arī psihiatriskās palīdzības konfidencialitātes principu, jo pašreizējais regulējums uzliek par pienākumu, piemēram, praktizējošam psihiatram sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par saviem pacientiem.
VM paudusi, ka Ministru kabineta noteikumiem būtu jāstājas spēkā pēc iespējas īsākā termiņā pēc 1.aprīļa.