Politologi vērtē: vai Levitam jābūt konkurencei Valsts prezidenta vēlēšanās? (151)

Augstajam amatam Levitu virza Nacionālā apvienība. Tāpat viņu atbalsta Jaunā konservatīvā partija (JKP) kā arī partiju apvienība “Attīstībai/Par” (A/P).

Opozīcijas partijas – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un “Saskaņa” (S) – sola virzīt savu kandidātu.

Pēc politikas notikumu komentētāja Filipa Rajevska aprēķiniem, šobrīd Levits varot rēķināties vien ar 49 Saeimas deputātu atbalstu.

Pat ja Levitu atbalstīs visas koalīcijas partijas, tik un tā, pēc Rajevska domām, pastāv iespēja, ka tā saucamā balsošanas jeb partijas disciplīna varētu nenostrādāt.

“Vai tiks ievērota partijas disciplīna, ir atkarīgs no konkurences. Ja Levitam būs konkurence, tad partiju disciplīna var arī nenostrādāt. Konkurences moments var likt deputātiem pārdomāt,” secina Rajevskis.

Vienlaikus LU mācībspēks Ojārs Skudra piebilst, ka atbalstu Levitam izsaka partiju līderi. Savukārt ierindas deputāti varētu arī pārdomāt.  

“Viņam to atbalstu apliecina frakciju vadītāji vai partiju līderi. Viņš jau nelūdz parakstīties deputātus.

Deputāti ir brīvi savā balsošanā. Es neesmu jurists un nevaru apgalvot, bet domāju, ka frakcijas disciplīna vai partijas disciplīna šajā gadījumā būtu pretrunā konstitūcijai,” uzskata Skudra.

Līdzīgās domās ir arī Filips Rajevskis. Deputātiem nebūtu jāpiesedzas ar partiju disciplīnu šajā gadījumā, jo prezidents ir visas tautas prezidents, nevis tikai Saeimas.

Rajevskis piebilst, ka tikai viena koalīcijas kandidāta izvirzīšana grauj konkurenci vēlēšanās. 

“Ja kāds uzraksta, ka Levitam ir 51 balss, tad, protams, citiem kandidātiem mazinās vēlme piedalīties. Šajā gadījumā jebkurš cits kandidāts kļūst par butaforiju,” saka Rajevskis.

Tāpat viņš uzskata, ka ir daudzi cienījami kandidāti uz augsto amatu, ne tikai Levits. Konkrētus vārdus eksperts gan nevēlējās atklāt.

Pēc LU mācībspēka Ojāra Skudras teiktā, svarīgs faktors prezidenta vēlēšanu kontekstā būs partijas KPV LV nostāja. Pagaidām šī koalīcijas partija vēl nesteidzas paust atbalstu Egilam Levitam.

Ojārs Skudra ir pārliecināts: Raivja Dzintara uzstādījums par opozīcijas kandidāta automātisku noraidīšanu ir pārbaudījums valdības stabilitātei.

“Dzintars un Nacionālā apvienība de facto uzdod jautājumu, cik stabila ir valdības koalīcija. Tas ir ne tik daudz jautājums par Levitu, cik par to, vai šīs valdības koalīcija ir stabila un cik tā ir stabila,” norāda eksperts.

Savukārt pēc LU Politikas zinātnes nodaļas vadītājas Ivetas Reinholdes domām Egils Levits šobrīd ir piemērotākais Valsts prezidenta amata kandidāts. To viņš esot pierādījis ne vien vārdos, bet arī darbos.

“Man šķiet, ka Levita kunga personība, viņa sniegums un viņa izdarītais Latvijas valsts labā runā pats par sevi. Gan viņa publicistika, gan akadēmiskais devums, gan devums kā tiesnesim.

Tie ir darbi, kas runā paši par sevi. Pēc pietiekami ilga laika mums ir ļoti spēcīgs kandidāts,” saka Reinholde.

Izņemot politiskos apsvērumus prezidenta amata kandidātu izvēlē, Reinholde uzskata, ka ir jāņem vērā gan sabiedrības viedoklis, gan arī kandidāta spējas kvalitatīvi pārstāvēt valsts intereses starptautiskā vidē.

Taujāta, vai koalīcijas partiju iespējamā vienošanās atbalstīt tikai vienu kandidātu negrauj vēlēšanu procesu kā tādu, Reinholde atbild, ka diskusijas ir nepieciešamas jebkurā gadījumā.

“Tas nenoņem pēc būtības šo ideju, ka katra partija nāk klajā ar savu redzējumu.

Principā, jo mums ir lielāka diskusija par to, ko mēs gaidām no prezidenta, jo vairāk var izkristalizēties kaut kādi apsvērumi, kas sabiedrībai ir akceptējami, vai, gluži pretēji, nav akceptējami,” pauda Reinholde.

Pašreizējā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pilnvaras beigsies 8.jūlijā. Saskaņā ar likumu prezidenta vēlēšanām jānotiek ne agrāk kā 40 dienas un ne vēlāk kā 30 dienas pirms esošā prezidenta pilnvaru beigām.