5 bērni, kuru liktenī ievilkta traģiska līnija... jau piedzimstot

Latvijā visām grūtniecēm ir noteikts obligāts HIV tests. Tā ir viena no nedaudzajām grupām, kurai tas ir pienākums.  “Ja piecos gadījumos gada laikā tiek konstatēti HIV pozitīvi bērni, kas infekciju ieguvuši vertikālās transmisijas (no mātes bērnam) ceļā, tas signalizē, ka šis monitorings netiek veikts pietiekami labi, pēc labākās sirdsapziņas,” saka AGIHAS vadītājs Andris Veiķenieks.

“Ir briesmīgi lasīt šādus datus, zinot, ka pastāvēja reāla iespēja piedzimt veseliem bērniem bez vīrusa organismā.”

Pusaudžus "nenoķer"

Iemesls infekcijas nodošanai ir nezināšana – nepietiekama informācija topošajām māmiņām. “Droši vien ir gadījumi, kad sievietes neizprot speciālās HIV ārstēšanās nozīmi, bet ārstu pienākums šajos gadījumos būtu nenovērsties, bet gan runāt, dot padomus un skaidrot neskaitāmas reizes, lai tomēr motivētu sievieti dzert zāles un ļaut piedzimt veselam bērnam,” saka Veiķenieks.

Infektoloģijas poliklīnikas vadītāja, ārste infektoloģe Inga Ažiņa jau gadiem vērsusi uzmanību HIV pozitīvo bērnu problemātikai: “Viena izskaidrojuma šai problēmai nav – ir gan sieviešu neizpratne, gan riska uzvedība, gan infekcijas noliegšana. Lai novērstu iespēju, ka māte nodod HIV infekciju bērnam ar pienu, biedrība AGIHAS uzsāka, un tagad jau valsts turpina programmu “Mātes piens” – tas ir, jaunās HIV inficētās māmiņas var bez maksas saņemt piena maisījumus saviem mazuļiem. Taču ir jārisina arī grūtniecības laika problemātika, tam gan Latvijas Infektoloģijas centrs, gan Veselības ministrija šogad plāno pievērsties pastiprināti.”

Taču ir vēl otra problēmas puse, piebilst Ažiņa. “Tie ir pusaudži, kas HIV iegūst tīņu gados nedroša seksa vai narkotiku lietošanas laikā, un viņus veselības aprūpes sistēma vispār “nenoķer” – pie ārstiem speciālistiem viņi vēl neiet, ģimenes ārsti dažkārt par HIV neiedomājas.

Tad, mēs, Infektoloģijas centrā beigās sastopam divdesmitgadīgu HIV pacientu ļoti smagā stāvoklī.

Arī šī ir nopietna problēma, pēdējo trīs gadu laikā 2 līdz 3 HIV inficēti pusaudži ir ņemti uzskaitē Latvijas Infektoloģijas centrā.”

Smagā statistika

Lai arī laika gaitā HIV ir kļuvusi par hronisku, bet ar medikamentiem vadāmu infekciju, tās klātbūtne jaundzimušā organismā nozīmē, ka bērnam no pirmās mūža dienas līdz pat pēdējai būs jālieto speciālie medikamenti. 2017. gadā Latvijā tika konstatēti trīs gadījumi, kad piedzimuši HIV pozitīvi bērni. Pērn tendence diemžēl pasliktinājusies.

Igaunijā 2018. gadā nav bijis neviena jaundzimušā ar HIV, Zviedrijā jau gadiem ilgi nenotiek HIV pārnese no mātes bērnam. Latvijā šobrīd kopumā ir vairāk nekā 89 bērni līdz 18 gadu vecumam, kas dzīvo ar HIV.

Salīdzinājumam – Lietuvā tādi ir 8, tas ir, desmit reizes mazāk, uzsver A. Veiķenieks: “Latvija tiešām ir HIV karaļvalsts – mums ir ne tikai lielākais jauno HIV gadījumu skaits pret iedzīvotāju skaitu Eiropā, bet arī apkaunojoši dati par HIV pozitīvajiem jaundzimušajiem.”

Latvijā HIV infekcija sen pārkāpusi “riska grupu” robežas – aptuveni 33% gadījumu inficēšanās notiek heteroseksuālās transmisijas ceļā, tā rezultātā strauji palielinoties HIV jauno gadījumu skaitam tieši sieviešu populācijā.

Arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijā ir lielākais sieviešu īpatsvars no jauna reģistrēto HIV pacientu grupā. Šodien HIV inficēta sieviete Latvijā ir gan grūtniece un jaunā māmiņa, gan karjeras sieviete un dāma pusmūžā. Viņu kopīgais stāsts – infekcija iegūta attiecībās vai kopdzīvē, kas nebūtu uzskatāmas par riskantām.

2018. gadā no kopējā jauno HIV gadījumu skaita 326 gadījumi aptuveni trešā daļa bija sievietes – 105 gadījumi.