Eiropas Parlamenta vēlēšanas - svarīgākās pēdējo 40 gadu laikā (5)

Iepriekšējās EP vēlēšanas notika 2014.gada maijā, gatavošanās tām - jau pirms tam. Kopš tā laika pasaulē notikuši daudzi milzīga mēroga notikumi: 2014.gada Krievijas iebrukums Ukrainā, migrācijas krīze, "Brexit" referendums, mainījušās Eiropas Savienības (ES) attiecības ar ASV un Ķīnu.

"Šīs vēlēšanas ir nozīmīgas konteksta dēļ," norāda Gijots. "Konteksts ir ļoti mainījies, salīdzinot ar 2013.gadu. Toreiz nebija "Brexit". Arī mūsu attiecības ar ASV - un Donaldu Trampu - bija citādākas. Attiecības ar Krieviju ir mainījušās, jo šodienas Putins nav tas pats Putins, kas 2013.gadā."

Viens no svarīgākajiem problēmjautājumiem gaidāmo EP vēlēšanu sakarā ir "Brexit". Britu premjerministre Terēza Meja prasījusi "Brexit" termiņa pagarinājumu līdz 30.jūnijam, taču līdz šim ES puse viņai piedāvājusi divus variantus: īsu pagarinājumu līdz 12.aprīlim vai garāku pagarinājumu līdz 22.maijam, ja Apvienotās Karalistes parlaments trešajā balsojumā pieņems Mejas panākto "Brexit" vienošanos, ko divreiz jau noraidījis.

Situācija ir sarežģīta, jo vēl pavisam neilgi pirms EP vēlēšanām "Brexit" liktenis ir neskaidrs. Ja Apvienotā Karaliste grasās izstāties no ES, tai nevajadzētu piedalīties EP vēlēšanās. Bet, ja Apvienotā Karaliste neizstājas uzreiz vai varbūt vispār, nedrīkstētu rasties situācija, kad ES dalībvalsts nav pārstāvēta Eiropas Parlamentā.

Apvienotā Karaliste noteikusi 23.maiju par potenciālo EP vēlēšanu datumu, bet uzsvēra, ka valdības nodoms ir izstāties no ES pirms tam, lai šīs vēlēšanas nebūtu jārīko.

Izstājoties no ES, Apvienotā Karaliste būtībā zaudēs 40 gadu garumā kultivētas attiecības un apmēram 750 dažādus starptautiskos līgumus - tirdzniecības līgumus, Eiropola līgumu un tamlīdzīgi. 

""Brexit" ir parādījis, kādas neskaidrības saistās ar izstāšanos. Tas izgaismojis konkrētus labumus, ko sniedz būšana vai nebūšana ES dalībvalstij," uzsver Gijots.

"Brexit" nav vienīgais iemesls, kāpēc šī gada EP vēlēšanas būs interesantākas un nozīmīgākas nekā iepriekšējos gadus. Dalībvalstu pilsoņi lielākā mērā gaida Eiropas, nevis nacionāla līmeņa rīcību saistībā ar situācijām, kas saistītas ar globālizāciju - imigrāciju, terorismu, sociālajām problēmām. 

Kā norāda domnīcas "Jacques Delors Institute" Briseles biroja direktore Ženevjēva Ponsa, pēc vēlēšanām pārmaiņas gaidāmas arī Eiropas Parlamenta iekšienē. Gaidāms, ka šogad, EP deputātu krēslu skaitam mainoties no 751 uz 705, izjuks lielā koalīcija, ko ilglaicīgi veidojusi Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (S&D) un Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa (EPP).

Lai pieņemtu lēmumus, nepieciešams balsu vairākums, tāpēc nāksies meklēt jaunus sabiedrotos - visticamāk, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupu (ALDE) un Zaļajiem un Eiropas Brīvās apvienības grupu.

Prognozes liecina, ka 2019.gada vēlēšanās nomainīsies aptuveni 60% EP deputātu. Iepriekšējos gados šis rādītājs bija ap 50%. Palielināsies arī radikālākos spēkus pārstāvošo deputātu skaits.

"Par spīti neskaidrībām, izskatās, ka parlamentu skars dziļas un tālejošas pārmaiņas - ne tikai jaunas sejas, bet būs jāmeklē arī jauni sadarbības veidi," uzskata Ponsa.

"Arvien vairāk pilsoņu raugās uz ES kā lietussargu, kas viņus aizsargās. Ja turpmākajos gados šis lietussargs nesniegs pietiekamu aizsardzību, mēs droši vien redzēsim, kā nākotnē mainīsies noskaņojums," prognozē Gijots.

"Salīdzinot ar 2014.gadu, šīs vēlēšanas ir citādas. 

Mainījies tas, kā par tām runā un cik nopietni tās uztver pilsoņi."

EP vēlēšanas Latvijā notiks 25.maijā. 

Uz iedzīvotāju aptaujām balstītā prognoze liecina, ka vislabāko rezultātu varētu uzrādīt partiju apvienība "Jaunā Vienotība" (JV), par kuru savu balsi grasījās atdot 26,8% respondentu. 

Par "Saskaņu" gatavojas balsot 20,7% aptaujāto. Par ZZS savu balsi EP vēlēšanās plāno atdot 14,6%, bet par Nacionālās apvienības (NA) pārstāvjiem - 13,4 % respondentu.

"Attīstībai/Par!" kandidāti varētu iegūt 9,8% balsu, bet pārējie politiskie spēki pašlaik saņemtu mazāk nekā 5% respondentu atbalstu.

Nākamajā EP sasaukumā strādās mazāk deputātu - 705 pašreizējā 751 vietā. Tomēr Latvija saglabās līdzšinējo deputāta krēslu skaitu - astoņus.