Ķīnas varasiestādes gatavas aizliegt kriptovalūtu ieguvi (5)

Pirms pieņemt gala lēmumu, komisija uzklausīs sabiedrības viedokli. “Bitcoin”, kā arī citu kriptovalūtu ieguve ir iekļuvusi sarakstā, kurā ir vairāk nekā 450 citi darbības veidi, kas komisijas ieskatā Ķīnā ir jāaizliedz. Tas tiek skaidrots ar to, ka kriptovalūtu sektors neatbilst likumiem un normatīvajiem aktiem, kā arī apdraud drošību un patērē pārāk daudz resursu.

Dokumentā nav teikts, kad Ķīnā varētu aizliegt kriptovalūtu ieguvi. Tomēr gala lēmums par aizliedzamo darbības jomu sarakstu tiks pieņemts 7. maijā – visticamāk, ka tieši no šīs dienas Ķīnā vairs nebūs iespējams veikt darījumus ar kriptovalūtām.

Ķīna ir lielākais datortehnikas ražotājs pasaulē. Šeit tiek radītas tehnoloģijas, kas ļauj veiksmīgi darboties kriptovalūtu biznesā. Taču šādas aktivitātes jau iepriekš nonākušas Ķīnas regulatoru “pelēkajā zonā”.

Ķīnas valsts kontrolētais laikraksts “Securities Times” paziņoja, ka pašreizējais saraksts atspoguļo valdības attieksmi pret valsts industriālo politiku un to, ka “kriptovalūtu industrija neatbilst noteiktajiem standartiem”.

“Ķīnas Nacionālā attīstības un reformu komisijas solis ir acīmredzams pierādījums tam, ka valdība vēlas kontrolēt arī kriptovalūtu sfēru. Tā pēdējo gadu laikā ir ļoti strauji augusi, taču mēģinājums aizliegt kriptovalūtu darījumus nebūt nenozīmē, ka ir gaidāmas lielas pārmaiņas šajā jomā,” aģentūrai “Reuters” sacīja blokķēžu investīciju grupas “Kenetic” pārstāvis Čehans Ču.

“Es ticu, ka Ķīna vienkārši vēlas “pārstartēt” kriptovalūtu industriju, veidot labāku pārraudzību pār šo nozari. Tieši tādā pašā veidā Ķīna izdarīja arī ar internetu,” sacīja Ču.

Arī citi “Bitcoin” nozares pārstāvji sacīja, ka nav pārsteigti par šādu Ķīnas varasiestāžu soli.

“”Bitcoin” ieguve prasa daudz elektrības, līdz ar to patērējot daudz resursus,” sacīja Ķīnas kriptovalūtas nozares pārstāvis, kurš drošības apsvērumu dēļ vēlējās būt anonīms.

Pagājušajā nedēļā “Bitcoin” cena strauji pieauga – par gandrīz 20%, un tas kļuva par labāko rādītāju kopš 2017. gada, kad sākās kriptovalūtas vērtības strauja lejupslīde. “Bitcoin”, kas sastāda aptuveni pusi no kriptovalūtu tirgus, otrdien atkal piedzīvoja nelielu lejupslīdi – par 1,4%. Lielbritānijas “Bitcoin” tirgotāji pagaidām nevarēja pateikt, cik lielā mērā Ķīnas gājiens ietekmēs kriptovalūtu vērtību.

Ķīna jau kopš 2017. gada pievērš pastiprinātu uzmanību kriptovalūtu nozarei. Ir noteikti dažādi limiti kriptovalūtu ieguvei, piespiežot vairākas lielas firmas meklēt bāzes cituviet. Aprēķināts, ka visvairāk kriptovalūtas tiek iegūtas Āzijas austrumu daļā.

“Visticamāk, ka puse no kriptovalūtu tīkla ir izvietota Ķīnā,” sacīja starptautiskās auditorkompānijas PwC pārstāvis Alekss de Vrijs, kurš specializējas kriptovalūtu ieguves jautājumos.

Tiek norādīts, ka arī valstīs ar zemākām elektrības cenām kriptovalūtu ieguve ir dārga. “eToro” analītiķis Mati Grenspans. Viņš sacīja, ka Ķīna varētu celt elektrības izmaksas kriptovalūtu tirgus dalībniekiem, tādējādi sadārdzinot kriptovalūtu ieguvi.

Ķīnas kompānijas ir starp lielākajiem kriptovalūtu ieguves tehnoloģiju ražotājiem. Tās jau saņēmušas piedāvājumus izvietot savas ražotnes kaimiņvalstīs, saņemot par to lielas atlaides.

Aprēķināts, ka kriptovalūtas ieguves tehnoloģiju ražotāja tirgus daļa Ķīnā bija 1,3 miljardi dolāru. Paredzams, ka ražotāju peļņa līdz 2020. gadam varētu pat četrkāršoties, visā pasaulē pieaugot pieprasījumam pēc kriptovalūtu ieguves tehnoloģijām.