Pašvaldību reforma: kas uztrauc mazos novadus? (61)

Latvijā viens no mazākajiem novadiem iedzīvotāju skaita ziņā ir Baltinavas novads Latgalē. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem (CSP), 2018.gada sākumā Baltinavas novadā dzīvoja vien tūkstotis cilvēku. Pašreizējais VARAM plāns paredz apvienot Baltinavu ar Viļakas, Rugāju un Balvu novadu.

Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Sarmīte Tabore stāsta, ka reformas autori nav padomājuši par ceļu pārklājumu, apvienojot Baltinavu ar Balviem.

“Mums paliek nomales efekts. Mēs no reģionālā centra (Balviem) esam 36 km attālumā. Un ceļu savienojums nebūt nav tas labākais kvalitātes ziņā.

Ir daudz aspektu. Varbūt tiešām vajadzēja apsēsties un papētīt daudz dziļāk, kādu ietekmi atstās šī reforma jebkurā jomā,” bažīga ir Baltinavas domes priekšsēdētāja.

Vēl Tabore ministrijas prezentācijā nav saskatījusi pašvaldību reformas mērķus, kas būtu sasniedzami ilgtermiņā. Savukārt reformas plānu sieviete sauc par “atgriešanos pie padomju varianta”, t.i., pie bijušajiem rajoniem. Reformas kritērijus pašvaldības vadītāja uzskata par miglainiem un neizprotamiem. Arī par ekonomisko izdevīgumu novadu apvienošanas rezultātā Tabore izsakās skeptiski:

“ja saliek trīs, četrus nabagus, bagāts jau nebūsi,” norādīja vietvaras vadītāja.

Vēl viena lieta, kas uztrauc mazo pašvaldību vadītājus, ir vietējās identitātes jautājums. Līgatnes novadā 2018.gada sākumā dzīvoja 3262 cilvēki, liecina CSP dati. Novadu plānots pievienot lielajam Cēsu novadam. Līgatnes domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins uzskata, ka tādā veidā tiks pazaudēta novada identitāte.

“Šai brīdī Eiropā ļoti liela uzmanība tiek veltīta tam, kādā veidā saglabāt un noturēt vietējo kopienu piederības sajūtu konkrētai vietai. Eiropā ir sapratuši, ka tieši tas ir svarīgs attīstības stūrakmens. Ja būs cilvēki, attīstīsies arī teritorija,” pārliecināts vietvaras vadītājs.

Reformu kopumā viņš dēvē par “administratīvi teritoriālu revolūciju”, jo, pēc politiķa domām, lai to sauktu par reformu, nav konkrēta plāna.

Tāpat domes vadītājs neredz ekonomisko pamatojumu VARAM piedāvātajam reformas variantam.

Par ekonomiskā pamatojuma trūkumu runā arī pretējā Latvijas pusē esošā Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Roberts Šiliņš. Novadā 2018.gada sākumā dzīvoja 1478 cilvēki, TVNET uzzināja CSP. Pēc reformas prezentācijas VARAM un ministrijas pārstāvju izteikumiem, Šiliņš joprojām neredzot skaidru ekonomisko pamatojumu reformai.

Turklāt pašvaldības vadītāju interesē, vai būs citi apvienošanas modeļi. Pašreizējais variants paredz pievienot Mērsraga novadu lielajam Talsu novadam. Šiliņš uzskata, ka Mērsragam ir jāapvienojas ar Tukumu.

“Tas ir daudz ekonomiski pamatotāks [variants]. Kāpēc mums ir jāiet pie ekonomiski švakāka (novada), ja attālums uz pretējo pusi ir tikpat liels? Līdz Tukumam vai līdz Talsiem ir viens un tas pats attālums.

Un ceļu tīkls ir daudz labāks. Un pakalpojumi Tukumā ir daudz plašāki. Tukuma pusē ir labs ceļš, uz Talsiem ceļš ir katastrofāls,” pārdomās dalās Šiliņš.

Taujāts par to, kas pagaidām ir visneskaidrākā lieta saistībā ar reformu, Šiliņš atbild, ka viņš neizprot, kāds būs labums konkrēti Mērsraga iedzīvotājiem, nevis tikai valstij kopumā.

Savukārt Skrīveru novada pašvaldība ir nobažījusies, kas notiks ar to iedzīvotāju pārstāvniecību apvienošanas gadījumā. Kopumā Skrīveru novadā 2018.gada sākumā dzīvoja 3366 cilvēku, liecina CSP informācija. Novadu iecerēts iekļaut lielajā Aizkraukles novadā.

“Vietējā vara stipri attālināsies no iedzīvotāja. Jo tagad iedzīvotāji ir pieraduši piezvanīt kaut vai nakts laikā un izstāstīt to sāpi man vai izpilddirektoram. Tad viņi tiek uzklausīti.

Varbūt tie ir sīkumi. Tas ir apgaismojums, tas ir ūdens,” saka Skrīveru pašvaldības vadītājs Andris Zālītis.

Turklāt domes vadītājs pieļauj, ka varētu pieaugt administratīvās izmaksas uz vienu iedzīvotāju. Patlaban, kā norāda Zālītis, Skrīveros uz vienu iedzīvotāju administratīvās izmaksas ir 60 eiro, bet Aizkrauklē – 90 eiro.

Kā ziņots, saskaņā ar VARAM piedāvājumu platības ziņā lielākās būs Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju. Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības būtu Rīga, Daugavpils un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku. Mazākā pašvaldība pēc iedzīvotāju skaita varētu būt Līvānu pašvaldība, kopumā pulcējot nedaudz vairāk kā 12 000 iedzīvotāju.