Maduro: Panākta vienošanās ar Sarkano Krustu par humānās palīdzības piegādi (1)

Venecuēlā turpinās konfrontācija starp līdzšinējo prezidentu Maduro un opozīcijas līderi Huanu Gvaido, kas sevi pasludinājis par prezidenta pienākumu pagaidu izpildītāju un kuru par leģitīmu Venecuēlas valsts vadītāju atzinušas kopumā 60 valstis, arī ASV un vairākas Latīņamerikas valstis.

Valstī valda smaga ekonomiskā krīze, trūkst pārtikas, medikamentu un citu pamata preču un traucēta elektroapgāde.

Maduro nacionālajā televīzijā un radio paziņoja, ka valdība un Sarkanais Krusts vienojušies "sadarboties ar ANO aģentūrām, lai ievestu Venecuēlā visu humāno palīdzību, kas var tikt piegādāta".

Maduro noliedz, ka Venecuēlā būtu iestājusies humānā krīze, un vaino ASV sankcijas Venecuēlas nedienās.

Janvārī Gvaido centās panākt, ka Venecuēlā tiek ievesta saziedotā pārtika un medikamenti no Kolumbijas un Brazīlijas, bet šie centieni cieta neveiksmi, jo Maduro lojālā armija nobloķēja piegādes uz robežas.

Maduro apgalvoja, ka šādas palīdzības pieņemšana būtu pirmais solis ASV iebrukumam. Lielu daļu palīdzības veidoja ziedojumi no ASV.

Trešdien prezidents uzsvēra, ka jaunā palīdzības kampaņa būtu jāvada bez "politiskas manevrēšanas, bez komiskas politizācijas un caur likumīgiem kanāliem".

ANO aplēsusi, ka ceturtajai daļai no 30 miljoniem Venecuēlas iedzīvotāju nepieciešama humāna palīdzība.

Valstī no nepietiekama uztura cieš 3,7 miljoni cilvēku – trīsreiz vairāk nekā periodā no 2010. līdz 2012.gadam, liecina ANO aplēses.

Vismaz 22% bērnu līdz piecu gadu vecumam cieš no hroniska nepietiekama uztura.

Pasaules Banka (PB) prognozē, ka Venecuēlas ekonomika šogad varētu samazināties vēl par 25%.

Banka secinājusi, ka Venecuēlas nedienas galvenokārt skaidrojamas ar valsts ekonomikas pārvaldību, nevis naftas cenu kritumu pasaules tirgū, un banka Venecuēlas krīzi dēvē par līdz šim smagāko reģiona mūsdienu vēsturē.

PB vēsta, ka naftas cenu kritums, kā arī kropļojoši politiskie lēmumi, haotiski fiskālie pasākumi un vispārējās ekonomikas nepareiza pārvaldība Venecuēlā novedusi pie hiperinflācijas, devalvācijas, parādsaistību maksātnespējas gadījumiem un ievērojamu IKP un patēriņa kritumu.

Banka lēš, ka līdz gada beigām inflācija valstī varētu sasniegt desmit miljonus procentu.