Kad vārdi nesakrīt ar darbiem jeb kā Pasaules Banka neievēro savus solījumus (3)

Karsta, netīra un milzīga – ieejot Lagosas jaunajā naftas pārstrādes rūpnīcā, cilvēks nonāk tādā kā haosa centrā. Apkārt brauc simtiem kravas automašīnu, kas piedalās pasaulē lielākās naftas pārstrādes rūpnīcas būvniecībā.

Viens no galvenajiem projekta autoriem ir Aliko Dangote – nigēriešu miljardieris, kura bagātības vērtējamas 12,5 miljardos eiro. Viņš arī ir zināms kā bagātākais cilvēks Āfrikā. Nigērijā daudzi produkti tiek pārdoti ar Dangotes vārdu – milti, cukurs un sāls. Tomēr tieši cementa rūpniecība bija tā, kas padarīja Dangoti ļoti bagātu.

Ar Nigērijas valdības atbalstu viņam ir izdevies nodrošināt valstī monopolista statusu – jebkāda cita starptautiska konkurence Dangotes biznesam faktiski nedraud, jo valstī netiek ielaists neviens cementa ražošanas uzņēmums.

Dangotes ambīcijas ir augušas – tagad viņa plānos ir pārņemt varu arī Nigērijas naftas biznesā. Tas ir ļoti sensitīvs ekonomikas sektors – valsts ir bagāta ar naftas resursiem, taču pagaidām Nigērija nespēj pati pārstrādāt naftu, tāpēc tā eksportē jēlnaftu uz citām valstīm un jau pārstrādātu naftu nākas importēt. Nigērijas naftas nozare padarījusi daudzus cilvēkus par bagātniekiem, it īpaši biznesa un politiskās elites vidū. Neraugoties uz dabas resursu bagātību, daudzi Nigērijas iedzīvotāji dzīvo nabadzībā.

Dangotes ideja ir ražot vismaz 650 tūkstošus barelu naftas dienā, kurus varētu pārstrādāt jaunajā pārstrādes rūpnīcā, tādējādi izbeidzot valsts atkarību no naftas importa. Projekta izmaksas ir ļoti lielas – 10,5 miljardi dolāru. Vairāk nekā pusi finansējis Dangote. Tomēr – vai ilgtermiņā viņa investīcijas atmaksāsies?

Rietumāfrikas Finanšu un ekonomikas menedžmenta institūta direktors Akpans Ekpo ir skeptisks. Viņš uzskata, ka Nigērijai daudz izdevīgāk būtu attīstīt alternatīvās enerģijas avotus.

“Naftas pārstrāde vairs nav ilgtermiņa projekts, ņemot vērā, ka ik dienas pasaulē tiek attīstīti dažādi alternatīvās enerģijas projekti,” norādīja Ekpo.

Klimata samitā Kenijā Pasaules Banka izteica vēlmi pārtraukt atbalstīt fosilās enerģijas projektus, ļaujot Āfrikas valstīm kļūt ekoloģiskākām. Tomēr, neraugoties uz iepriekš paustajiem solījumiem, Vācijas žurnālisti izpētījuši, ka Pasaules Banka tomēr ir investējusi dažādos ievērojamos fosilās enerģijas projektos Āfrikā.

Privātā sektora apkalpojošais Pasaules Bankas apakšuzņēmums “International Finanance Corporation” (IFC) nodrošinājis Dangotes ambiciozajam projektam finansējumu. Turklāt, IFC nodrošinājis 150 miljonu finansējumu konglomerāta mēslošanas iekārtas izbūvei.

Pasaules Banka norāda, ka aizdevumi naftas rūpnīcas izbūvei “ir paredzēti, lai Nigērija spētu padarīt spēcīgāku savu dabas resursu sektoru”.

Vācijas nevalstiskā organizācija “NGO Urgewald” veikusi analīzi, kurā secināts, ka Pasaules Banka Āfrikā pēdējo piecu gadu laikā fosilās enerģijas projektiem nodrošinājusi vairāk nekā divas reizes lielāku atbalstu nekā atjaunojamās enerģijas projektiem. Fosilās enerģijas projektiem piešķirti 4,6 miljardi dolāru, bet atjaunojamās enerģijas projektiem – 2,1 miljards dolāru.

Pasaules Banka gan uzsvērusi, ka pērn cīņai pret klimata pārmaiņām tā piešķīrusi finansējumu 20,5 miljardu dolāru apmērā.

Ekpo norāda, ka Pasaules Bankai būtu jāinteresējas par investīcijām citās nozarēs, piemēram, lai attīstītu stabilu elektroapgādi Nigērijā.

“Galvenā problēma ir tā, ka mums degvielas nozare ir ļoti noslēgta – tā nerada daudz jaunu darbavietu. Nigērijā ir nepieciešams vairāk attīstīt nozares, kas radītu jaunas darba vietas,” tā Ekpo.

Daudzi nigērieši gan uzskata, ka viņu dzīves mainīsies, kad milzīgā naftas pārstrādes rūpnīca tiks pabeigta. Tomēr eksperti ir piesardzīgāki – darba tirgus jomā nekas daudz, visticamāk, nemainīsies.

Tāpat pastāv bažas, ka naftas nozare ar Dangoti priekšgalā varētu izvēlēties strādāt neatkarīgi no valsts, respektīvi, necenšoties dot labumu stagnējošajai Nigērijas ekonomikai.

Tieši tāpēc Pasaules Bankas atbalsts projektam, kam nav redzamas pozitīvas sekas ilgtermiņā, rada ļoti daudz jautājumu.