Igaunijas Drošības policija: nopietnāk jāvērtē ļaunprātīgas studentu vīzu izmantošanas riski (5)

Izdoto studentu vīzu skaits gadu no gada pieaug un līdzinās aptuveni trešajai daļai no kopējā izdoto vīzu skaita.

"Riski, kas saistīti ar studentu migrāciju, un reālās problēmas ir ļoti nopietnas," uzsvērusi Drošības policija. "Vairākums šo studentu savas vīzas izmanto paredzētajam mērķim, tomēr daudzi trešo valstu pilsoņi nereti studenta statusu izmanto galvenokārt iekļūšanai Šengenas telpā un tad pazūd Eiropas Savienības dziļumos vēl pirms studiju uzsākšanas."

Kā norādīts dokumentā, sociālajos medijos izveidotas grupas, kas it kā veltītas informēšanai par studiju iespējām Igaunijā, bet faktiski tajās interesenti no trešajām valstīm savā dzimtajā valodā tiek sīki instruēti, kā iekļūt Igaunijā, lai tālāk varētu doties uz citām Šengenas valstīm.

Ziņojuma autori atzinuši, ka Igaunijai ir stratēģiski svarīgi piesaistīt augstākā līmeņa speciālistus, zinātniekus, ekspertus informācijas tehnoloģiju jomā un lielus investorus un valdība daudz darījusi, lai veicinātu viņu piesaisti.

"Vienlaikus no trešajām valstīm lielā skaitā tiek pieņemti strādnieki un studenti tādos darbos un specialitātēs, kas šai sarakstā neietilpst. Daudzi augstskolu absolventi pieprasa pastāvīgas uzturēšanās atļaujas, sāk strādāt nekvalificētu darbu un uzaicina ierasties valstī arī savus ģimenes locekļus. Ir iemesls uzskatīt, ka arī daudzas trešo valstu pilsoņu laulības tiek noslēgtas vienīgi tādēļ, lai saņemtu uzturēšanās atļaujas," norāda Drošības policija.

Tā atzīst, ka prāvu daļu šo ieceļotāju nevar uzskatīt pat kvalificētiem profesionāļiem, viņu darbam ir zema pievienotā vērtība un iespējas, ka viņi integrēsies Igaunijas sabiedrībā, ir maz ticamas.

"Universitātēm ir jāizprot sava loma, atlasot ārvalstu studentus un ļaujot viņiem iebraukt Igaunijā, un cita starpā jāapsver iespējas, ka viņi var izmantot studenta statusu ļaunprātīgi," rakstīts ziņojumā.

Salīdzinājumā ar vērtībām, kas balstītas uz Rietumos atzītajiem vispārējo cilvēktiesību principiem, jaunie imigranti nereti balstās uz pilnīgi atšķirīgu vērtību sistēmu, un ar laiku tas var radīt sabiedrībai nopietnu slodzi, izraisīt spriedzi un apdraudēt sabiedrisko kārtību un drošību, brīdina ziņojuma autori, atsaucoties uz rietumvalstu pieredzi, kas liecina, ka jaunie imigranti mēdz izveidot paralēlas noslēgtas kopienas, kuras neatzīst mītnes zemes paražas un tiesisko kārtību.

"Pašnorobežošanās un ar to saistītā sociālā un ekonomiskā ievainojamība savukārt rada ļoti labvēlīgu augsni radikalizācijai un līdz ar to arī terorisma atbalstīšanai," norāda Igaunijas Drošības policija. "Valsts interesēs ir nepieļaut tādu notikumu attīstību, tādēļ universitātēm atbildīgāk jāizturas pret trešo valstu studentu atlasi."