"Spožie astoņdesmitie" gaidāmi Modes muzejā

Šodien jau var apgalvot, ka 80. gadu tendenču un stila iezīmju kopums bija pēdējā tik spilgti izteiktā un atpazīstamā desmitgades mode, kas pārņēma visu pasauli. Turpmāk mode kļuva krietni vien eklektiskāka un vairāk koncentrējās uz individuāla stila meklējumiem. Tieši tādēļ ir tik interesanti atskatīties uz šķietami tik tuvajiem un vienlaikus tālajiem gadiem.

Daudzas Rietumvalstis 80. gados piedzīvoja strauju ekonomisko augšupeju: vidusšķira dzīvoja aizvien labāk un tērēja aizvien vairāk, attīstījās ražošana un tehnoloģijas. Tieši 80. gadi ir sadzīves elektrotehnikas un personālo datoru uzplaukuma laiks, parādās pirmie, tolaik vēl ķieģeļa lieluma un svara mobilie telefoni, bet 1989. gadā tiek piedāvāta World Wide Web ideja, kas liek pamatus mūsdienu digitālajam laikmetam.

Sievietes 80. gados daudz aktīvāk ienāca darba tirgū un biznesā, veidoja karjeru. Simbolisks ir 1979. gads, kad par Lielbritānijas premjerministri pirmoreiz kļuva sieviete – par Dzelzs lēdiju dēvētā Mārgareta Tečere. Vēl viena ikoniska 80. gadu personība no Britu salām – princese Diāna, kuras stils iedvesmoja miljoniem sieviešu visā pasaulē.

Aizvien spēcīgāk modē izpaudās jauns sievietes tēls: sieviete vadītāja, sieviete uzvarētāja, sieviete iekarotāja. Rātnos biroju kostīmiņus nomainīja tā saucamais «power dressing» stils un apgrieztās trapeces siluets – žaketes ar paplatinātiem pleciem un pieguļoši īsi svārki, ko papildināja augstpapēžu kurpes. Savukārt vakara apģērbā dominēja disko stilistika: gari, slaiki tērpi, kas šūti no spīdīgiem, metalizētiem, bieži vien elastīgiem audumiem.

Modes vēsturnieks un kolekcionārs Aleksandrs Vasiļjevs asprātīgi ieskicē 80. gadu dāmu modes galvenās iezīmes: «80. gadu mode patiesi ir SPOŽA. Dienā sieviete ir veiksmīga, pašpārliecināta biznesa lēdija, bet vakarā pārtop pievilcīgā un bīstamā plēsoņā, kas ģērbusies spožā tērpā.»

Spilgti un ekstravaganti sievietes spēka, pašapziņas un seksapīla demonstrēšana izpaudās tādos skatītāju iecienītos 80. gadu TV seriālos kā «Dallasa» un «Dinastija». Ielu modi ne mazāk ietekmēja kāds jauns TV kanāls, kas ar vārdiem «Ladies and gentlemen, rock and roll!» sāka raidīt 1981. gadā – tas ir MTV, kas tolaik vēl rādīja mūziku un jaunākos videoklipus. Ielu modes spilgta iezīme bija sportiskais stils un dažādu subkultūru, piemēram, panku, ietekme.

Izstādē «Spožie astoņdesmitie» būs eksponēti ietekmīgu desmitgades dizaineru darbi (Yves Saint Laurent, Thierry Mugler, Emanuel Ungaro, Jean-Paul Gaultier, Comme des Garçons, Versace, Issey Miyake, Azzedine Alaïa), kā arī spilgtās un ekstravagantās ielu modes piemēri. Īpaši lepojamies ar iespēju parādīt apmeklētājiem Modes muzeja krājuma jaunieguvumu – elegantās franču kinodīvas Katrīnas Denēvas žaketes, ko dizainējis viņas tuvs draugs, izcilais modes mākslinieks Īvs Senlorāns. Šie tērpi iegādāti gada sākumā notikušajā vērienīgajā aktrises tērpu izsolē, ko rīkoja «Christie’s».

Daļa ekspozīcijas veltīta 80. gadu modei Latvijā un sasaucas ar trim īpašām gadadienām, ko šogad atzīmējam: aprit 30 gadu, kopš 1989. gadā sākās Berlīnes mūra demontāža, iezīmējot dzelzs priekškara krišanu. Un vēl šogad aprit 70 gadi, kopš sāka darbu leģendārais Rīgas Modeļu nams, un 70 gadi, kopš sāka iznākt žurnāls «Rīgas Modes», ko ar pateicību atceras vesela paaudze. Līdz ar igauņu «Siluetu» tas uz ilgu laiku kļuva par modes tendenču un stila popularizētāju milzīgajai valstij, kurai bija ierobežota piekļuve informācijai.

Izstāde Modes muzejā būs apskatāma sešus mēnešus, līdz 2019. gada oktobra beigām. Eksponātus no Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas un Modes muzeja krājuma papildinās video- un audiomateriāli, fotogrāfijas, plakāti. Izstādes ietvaros notiks arī lekcijas, kas ļaus uzzināt vairāk par 80. gadiem. Tiks saglabāta arī iepriekšējo izstāžu tradīcija – apmeklētājiem būs iespēja piemērīt izstādes stilistikai atbilstošus tērpus.

Modes muzejs Rīgā, Grēcinieku ielā 24, sadarbībā ar Aleksandra Vasiļjeva fondu tika atvērts 2016. gada rudenī. Tas ir privāts muzejs, ko veidojusi un vada arhitekte Nataļja Muzičkina. Tematiskajās izstādēs un nelielā pastāvīgajā ekspozīcijā Modes muzejs ļauj ne tikai aplūkot tērpus un aksesuārus, bet arī iejusties pagājušo gadu atmosfērā, līdzdarboties un uzzināt daudz jauna gan lieliem, gan maziem. Šī būs Modes muzeja sestā izstāde: iepriekš muzejā tikušas eksponētas izstādes «30. gadu elegance», «Austrumu noslēpumi. Rietumu mode un Ķīna», «Dior» un «Zelta divdesmitie», bet patlaban, līdz pat 6. maijam, muzejā apskatāma izstāde «1918. Brīvības šiks».

Muzeja darba laiks: katru dienu no 11.00 līdz 18.00 (vasaras sezonā, no 15. maija līdz 30. septembrim – no 11.00 līdz 19.00).