Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis apstiprinājušas jaunos noteikumus autortiesībām digitālajā vidē, kas paredz, ka radošo profesiju pārstāvjiem un izdevējiem būs vienkāršāk vienoties ar lielajiem interneta uzņēmumiem par autortiesību atlīdzības saņemšanu. Reforma tikusi asi kritizēta par to, ka tās ieviešana nav reāla un ka mēģinājumi to darīt varētu novest pie cenzūras internetā.
ES dalībvalstis apstiprina strīdīgi vērtēto autortiesību reformu
Šo reformu, kas marta nogalē jau tika apstiprināta Eiropas Parlamentā (EP), apstiprinājušas 19 dalībvalstis, sešas balsojušas pret to, bet trīs balsojumā atturējušās.
Šis bija pēdējais solis, lai šī direktīva stātos spēkā. Dalībvalstīm būs divi gadi laika, lai īstenotu tās prasības.
Direktīvas mērķis ir nodrošināt autortiesību noteikumu tiesību un pienākumu piemērošanu arī interneta vidē. Jaunie noteikumi tieši ietekmēs tādus interneta lieluzņēmumus kā "YouTube", "Facebook" un "Google News".
Direktīvas nolūks ir radīt vidi, kurā autortiesību turētājiem - īpaši mūziķiem, izpildītājiem un tekstu autoriem - būtu vienkāršāk vienoties par atlīdzību no viņu darbu izmantošanas interneta platformās. Tas tiks panākts, padarot interneta platformas tieši atbildīgas par tajās augšuplādēto saturu. Tāpat ziņu izdevējiem būs tiesības pārstāvēto žurnālistu vārdā panākt vienošanos par viņu radīto materiālu izmantošanu ziņu apkopotājos.
Direktīvā iekļauta virkne noteikumu vārda brīvības saglabāšanai internetā.
Dalīšanās ar ziņu rakstu fragmentiem arī turpmāk netiks uzskatīta par autortiesību pārkāpumu, taču direktīva neļaus ziņu apkopotājiem šo iespēju izmantot ļaunprātīgi. Tas nozīmē, ka ziņu pieteikumi - ja vien tie būs ļoti īsi - arī turpmāk parādīsies "Google News" ziņu plūsmā, norāda EP preses dienests.
Noteikumi arī turpmāk ļaus augšuplādēt aizsargātus materiālus citēšanas, kritikas, kariķēšanas vai parodēšanas nolūkā. Tiesības dalīties ar “mēmēm” un GIF datnēm tiks aizsargātas vēl stingrāk nekā līdz šim.
Noteikumi neattieksies uz materiālu augšuplādi nekomerciālās tiešsaistes enciklopēdijās, piemēram, Vikipēdijā. Jaunuzņēmumu platformām tiks piemēroti vienkāršoti noteikumi.
Autori un izpildītāji varēs pieprasīt papildu atlīdzību, ja sākotnējā vienošanās par viņu darbu izmantošanu, salīdzinot ar izplatītāja gūto peļņu, būs paredzējusi “neproporcionāli zemu” atlīdzību.
Direktīva arī paredz, ka ar autortiesībām aizsargātus materiālus varēs vieglāk izmantot pētniecībā, kurā nepieciešama liela apjoma teksta un datu pārmeklēšana (tekstizrace un datizrace). Saskaņā ar vienošanos autortiesības netiktu piemērotas saturam, kas izmantots mācību vai ilustrācijas nolūkos.
Direktīva arī ļaus bez maksas izmantot ar autortiesībām aizsargātus materiālus kultūras mantojuma saglabāšanai.
Pašlaik interneta uzņēmumi nav pietiekami motivēti sniegt taisnīgu atlīdzību autortiesību turētājiem, jo tie nav atbildīgi par platformu lietotāju augšuplādēto saturu. Uzņēmumiem saturs jādzēš tikai tad, kad to pieprasa tiesību turētājs. Šī kārtība ir sarežģīta un negarantē taisnīgu atlīdzību. Padarot interneta uzņēmumus atbildīgus par saturu, uzlabosies tiesību turētāju - īpaši mūziķu, izpildītāju un tekstu autoru, ziņu izdevēju un žurnālistu - iespējas panākt sev labvēlīgākas vienošanās ar interneta platformām, norāda EP preses dienests.
Tikmēr tādas vietnes kā "Google" un "YouTube" izvērsušas kampaņas pret direktīvu.