Pēc meitu apglabāšanas pāris pievienojās citām katastrofā mājas zaudējušām ģimenēm, kuras spiestas dzīvot nometnē.
"Mēs paliksim te, jo mums nav, kur atgriezties," norāda Marija.
Tā nav pirmā reize, kad Marija zaudējusi mājas. 2000.gadā, kad viņa bija tikai piecus gadus veca, lielos plūdos tika izpostīts Mašongo ciemats, kur dzīvoja meitenes ģimene. Valdība ierādīja ģimenei mitekli jaunā ciematā, kas bija uzbūvēts īpaši katastrofā cietušajiem. Mudas upei līdzās esošo ciemu nosauca par Čeiju jeb "plūdiem", tulkojot no portugāļu valodas.
"Jo ūdens mūs visus šeit atveda," skaidro Marijas tēvs Džoao Džofrese Ngira. Vieta tika izvēlēta tāpēc, ka tā atradās augstāk virs jūras līmeņa un plūdu risks bija daudz mazāks.
"Tam vajadzēja būt drošam," saka tēvs.
Čeijas liktenis ilustrē, kā klimata pārmaiņas apdraud vietas, kas vēl pirms 20 gadiem tika uzskatītas par drošām. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs norādīja, ka katastrofa Mozambikā esot "vēl viens trauksmes zvans" par globālās sasilšanas briesmām.
Zinātnieki brīdina, ka klimata pārmaiņu dēļ tādas postošas dabas katastrofas kā "Idai" kļūs daudz biežākas.
"Kopš katastrofas neesam redzējuši nevienu valdības ierēdni, lai gan tieši viņi bija tie, kas mūs te nolika," saka Ngira.
Jautāts, vai viņš grasās pārcelties kur citur, Marijas tēvs atbild: "Man nav naudas. Labāk par to pat nesapņot."
Dienā, kad "Reuters" žurnālisti bija nometnē, tur izplatījās baumas, ka gaidāma pārtikas piegāde. Iepriekšējais sūtījums bija pienācis pirms nedēļas, un cilvēki nometnē bija izsalkuši.