Spēļu zāļu likvidācija. Par un pret (38)

Par

Gan Rīgas domes piedāvājumā, gan Jaunās konservatīvās partijas (“JKP”) virzītajā sabiedriskajā iniciatīvā kopīgs arguments ir sociālās problēmas risināšana. Proti, cilvēki daudz naudas nospēlē spēļu zālēs. Tā rezultātā tiekot sagrautas ģimenes un līdz ar to arī cilvēku dzīves.

“Vai kāds ir rēķinājis, cik daudz valsts un pašvaldībā zaudē, jo simtiem un tūkstošiem azartspēļu atkarīgie cilvēku iznīcina savas dzīves, sagrauj savas ģimenes, iedzen tās vēl lielākā nabadzībā?”

jautāts ManaBalss.lv publicētajā iniciatīvā, kas šobrīd savākusi jau vairāk nekā 12 tūkstošus parakstu.

Līdzīgu argumentāciju izmanto arī Nils Ušakovs paziņojumā par nodomu slēgt spēļu zāles visā Rīgas teritorijā:

“Domei ir jāizdara viss iespējamais, lai Rīga beidzot kļūtu par pilsētu, kas būs pilnīgi brīva no šīs atkarību raisošās kaites,

un lai rīdzinieki neciestu no azartspēlēm un visām ar to saistītajām negatīvām sekām.” 

Argumentējot par labu spēļu zāļu likvidācijai, tiek minēta arī migrācijas problēma. Piemēram iniciatīvas iesniedzējs par “laimētavu” aizliegumu visā valsts teritorijā,

JKP Saeimas deputāts Juris Jurašs februārī Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē apgalvoja, ka azartspēļu dēļ cilvēki savus parādus dodas “atstrādāt uz ārzemēm”.

Visbeidzot pastāv arī finanšu arguments. Jau pieminētajā Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē to izteica JKP  deputāts Gatis Eglītis. Pēc viņa domām, tā

nauda, ko iniciatīvas apstiprinājuma gadījumā neiegūtu valsts budžets, paliktu iedzīvotājiem, kas tādējādi sekmētu patēriņu.

Pret

Gan nozare, gan valsts pārvalde norāda, ka azartspēļu zāļu slēgšanas gadījumā visā valsts teritorijā, izņemot luksusa klases viesnīcas, valsts budžets zaudētu ievērojamus līdzekļus.

Finanšu ministrija aplēsusi, ka valsts budžetam varētu iet secen 36,6 miljoni eiro, ja rēķina neiegūtos azartspēļu nodokļa ieņēmumus. Papildus budžetā neienāktu nauda no citiem ar azartspēļu biznesu saistītiem nodokļiem, tajā skaitā no darbaspēka nodokļiem.

Nākamais būtiskākais pretarguments ir tas, ka, slēdzot spēļu zāles gan Rīgas, gan visas Latvijas teritorijā, tās aizietu pagrīdē un valsts budžets zaudētu naudu, savukārt spēļu atkarības problēmu šādā veidā neizdotos atrisināt. Uz to norādīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas lietās Jana Salmiņa.

Viņai piekrīt arī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja Signe Birne. Kā Birne paziņoja aģentūrai LETA marta beigās, lēmumu slēgt visas spēļu zāles Rīgas teritorijā viņa uzskata par politisku.

"Tagad azartspēles ir pieejamas arī internetā, it īpaši nelegālās. Mēs strādājam, lai iedzīvotāji neveicinātu ēnu ekonomiku un neatbalstītu nelicencētās azartspēles, bet diemžēl vairums cilvēku tās atradīs.

Viss, kas ir aizliegts, ir "saldais auglis", un vienmēr būs kāds, kas izvēlēsies turpināt spēlēt azartspēles - arī nelegālajā vidē," pauda Birne.

Vēl viens pretarguments “laimētavu” aizliegumam ir saistīts ar atstādinātā Rīgas mēra Nila Ušakova (“Saskaņa”) kandidēšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Piemēram,

Latvijas Spēļu biznesa asociācija iniciatīvu par spēļu zāļu likvidāciju Rīgā uzskata par Ušakova priekšvēlēšanu kampaņas daļu.

Tā apgalvoja asociācijas padomnieks Arnis Vērzmenieks Latvijas Radio 4 (LR4) raidījumā “Atklātais jautājums” šā gada 3.aprīlī.

Savukārt iepriekš plašsaziņas līdzekļiem izsūtītajā Spēļu biznesa asociācijas paziņojumā teikts, ka vēl iniciatīva tiekot izmantota, lai novērstu iedzīvotāju uzmanību no citām svarīgām problēmām.

“Gatavojoties Saeimas vēlēšanām, šo tēmu izmantoja Jaunā konservatīvā partija, bet tagad ar saukli "Slēgsim visas spēļu zāles Rīgā!" Eiropas Parlamenta vēlēšanām gatavojas Nils Ušakovs (S).

Tā vietā, lai risinātu rīdziniekiem tiešām aktuālas problēmas, piemēram, bedrainās Rīgas ielas vai milzīgo korupcijas skandālu "Rīgas satiksmē", Rīgas domes vadība ar Ušakovu priekšgalā izvēlas slēpties aiz pseidoproblēmām un bēgt no Rīgas uz siltu vietu Eiropas Parlamentā,"

zināja teikt Latvijas Spēļu biznesa asociācijas padomnieks Arnis Vērzemnieks.

Kā novēroja TVNET, jau minētajā LR4 raidījumā izvērtās interesants dialogs starp Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas un sabiedrības interešu politiku departamenta direktori Olgu Bogdanovu un Rīgas Domes attīstības komitejas vadītāju Alekseju Rosļikovu.

Bogdanova uzdeva šādu jautājumu:

“Ja tiek aizvērtas spēļu zāles, ko jūs plānojat to vietā? Kā jūs plānojat šos jauniešus (pārsvarā jauniešus) izklaidēt, lai neparādītos nelegālās zāles?”

Vēlāk raidījumā FM ierēdne gan precizēja, ka neuzskata spēļu zāles par jauniešu izklaides vietām, bet bija domājusi, ka gadījumā, ja spēļu zāles tikšot likvidētas, jaunieši varētu nonākt nekontrolētā pagrīdes spēļu zāļu vidē.

Uz to Rosļikovs atbildēja, ka jauniešiem esot visas iespējas nodarboties ar sportiskām aktivitātēm tā vietā, lai atrastos spēļu zālēs.

Daži skaitļi

Saskaņā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas datiem 2018.gadā ieņēmumi no azartspēlēm bija teju 278 miljoni eiro, gadu iepriekš – gandrīz 249 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka gada laikā nozares ieņēmumi pieauga par 11%. Visvairāk naudas spēļu organizētāji pelna, pateicoties tā sauktajām “laimētavām”. Piemēram, 2018.gadā 217 miljoni eiro no 278 nopelnīti, tieši pateicoties azartspēļu automātiem. Savukārt 2017.gadā tie bija teju 200 miljoni eiro no kopējās azartspēļu peļņas 249 miljonu eiro apmērā.

Azartspēļu nozare nodrošina gandrīz četrus tūkstošus darba vietu. Jaunākie dati apkopotā veidā pieejami šeit.

Portāls TVNET arī turpmāk publicēs rakstus par Latvijas spēļu biznesa aizkulisēm. Ja vēlaties dalīties ar savu vai tuvinieku pieredzes stāstu saistībā ar spēļu zālēm, spēļu atkarību un tās ietekmi uz jūsu vai jūsu tuvinieku dzīvi, aicinām rakstīt uz ilja.kozins@co.tvnet.lv vai redakcija@co.tvnet.lv