Katedrāle ir Parīzes "nultais kilometrs", no kura tiek mērīts attālums līdz visām pārējām pilsētām.
Tā joprojām kalpo kā baznīca, un gadā katedrālē tiek noturēti apmēram 2000 dievkalpojumu.
Taču Dievmātes katedrāle parīziešiem ir ne tikai reliģisks objekts, bet arī pilsētas simbols un kulturāli nozīmīga ēka - tajā risinās rakstnieka Viktora Igo romāna "Parīzes Dievmātes katedrāle" notikumi, kā arī pašā ēkā glabājas mākslas bagātības un reliģiski artefakti, ko ugunsdzēsējiem pirmdienas naktī izdevās paglābt no liesmām.
Ugunsgrēks apņēmis lielu platību. Sociālajos tīklos publicēts pirmdienas naktī ar policijas dronu uzņemts attēls:
Par spīti tam, ka katedrāle ir viens no Parīzes greznākajiem un atpazīstamākajiem simboliem, ēku bija skāris laika zobs. Gadu gaitā apdrupušas arkas un daudzās statujas, kas izvietotas uz krāšņās ēkas ārpuses.
2017.gadā izskanēja, ka katedrāles atjaunošanai nepieciešami 100 miljoni eiro. "Ja neveiksim atjaunošanas darbus, riskējam ar to, ka zemē sāks krist fasādes gabali," tolaik brīdināja labdarības organizācijas "Friends of Notre Dame" prezidents Mišels Piko.
Franču vēsturnieks Klods Govārs norāda, ka tikai 19.gadsimtā pret Parīzes Dievmātes katedrāli un tās gotisko arhitektūru sāka izturēties ar pienācīgu godību. Tolaik tika sākti vērienīgi atjaunošanas darbi, kas arī palika pēdējā lielā katedrāles renovācija.
"[Pirms pašreizējās renovācijas] es pabiju smailes pakājē. Dažviet ķieģeļi bija izkustējušies un tikai siets tiem neļāva krist lejā," saka Govārs.