/nginx/o/2019/04/16/11954230t1ha75f.jpg)
Eksperti uzsver, ka Parīzes Dievmātes katedrāles ugunsgrēka dzēšanā iesaistīto ugunsdzēsēju pūliņi ir milzīgas atzinības vērti, jo katedrāles gadsimtiem vecās koka sijas, akmens eksterjers un augstā gotiskās arhitektūras struktūra liesmu dzēšanu padarīja īpaši sarežģītu, vēsta ASV raidorganizācija CNN.
Kā ziņots, pirmdienas pēcpusdienā Parīzes Dievmātes katedrālē izcēlās ugunsgrēks. Liesmas apņēma tās jumtu, un ugunsgrēka rezultātā sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile, kas bijusi pārāk augsta, lai ugunsdzēsēji varētu to dzēst.
Tomēr katedrāles galveno celtni izdevās izglābt. Precīzs ugunsgrēka postījumu apmērs pagaidām nav zināms.
VIDEO: Ugunsgrēks Parīzes Dievmātes katedrālē. Otrā diena
Ugunsgrēka dzēšana bija apjomīga operācija, kurā piedalījās aptuveni 400 ugunsdzēsēji.
Liesmu dzēšanai ugunsdzēsēji sūknēja ūdeni no Sēnas, bet liesmu nodarītie postījumi tika novēroti un dzēšanas stratēģija tika koriģēta atbilstoši informācijai, kas iegūta ar dronu palīdzību.
Kā uzsver eksperti, lielākās problēmas ugunsdzēsējiem radīja piekļuve koka sijām, kas veido jumta karkasu.
“Jau pirmajās 20 minūtēs kļuva skaidrs, ka tas būs ļoti postošs ugunsgrēks,” uzskata bijušais ASV pilsētas Sentluisas ugunsdzēsējs Gregs Feivrs. Viņš uzsver, ka dzēsēji neizdevīgā pozīcijā bija jau “vēl pirms viņi atritināja ugunsdzēsēju šļūtenes”.
Brīdī, kad sāk degt koka sijas, tās ieskaujošā akmens struktūra sarežģī iespējas piekļūt liesmu avotam. Mūra struktūrās uzkrājas dūmi un veidojas milzīgs karstums, kas neļauj ugunsdzēsējiem piekļūt iespējami tuvu ugunsgrēka vietai.
Situāciju sarežģīja arī katedrāles augstums, jo augstumā liesmu izplatību veicināja lielākais skābekļa daudzums, bet ugunsdzēsējiem bija sarežģīti operatīvi piekļūt ugunsgrēka epicentram.
Ugunsgrēka dzēšana no gaisa arī tika noraidīta kā mazefektīva.
Savu “eksperta” viedokli ugunsdzēsības jautājumos pirmdien nekautrējās paust arī ASV prezidents Donalds Tramps, kurš tviterī izteicās, ka liesmas vislabāk būtu dzēst no gaisa.
Tomēr Ņujorkas Džona Džeja Krimināltiesību koledžas eksperts ugunsgrēku jautājumos Glens Korbets uzsver, ka dzēšana no gaisa šajā gadījumā nebūtu darbojusies.
Neviens pilots lidmašīnā, kas pārvietojas ar vairāku simtu kilometru stundā lielu ātrumu, nespētu uzliet ūdens kravu precīzi nepieciešamajā vietā.
Arī helikopteru izmantošana šajā gadījumā būtu problemātiska, jo ar helikopteru nav iespējams lidot karstā gaisā - tas ir pārāk retināts.
Tikmēr Francijas Civilās aizsardzības aģentūra uzsver, ka lielas ūdens masas uzgāšana ugunsgrēka vietai varētu izraisīt Parīzes Dievmātes katedrāles sagrūšanu un nodarīt postījumus arī blakusesošajām ēkām.
Tomēr, neskatoties uz milzīgajiem izaicinājumiem, ugunsdzēsējiem izdevās izglābt vērā ņemamu katedrāles daļu.
“Fakts, ka viņiem izdevās ierobežot liesmu izplatību un glābt lielu daļu ēkas, ieskaitot abus ēkas galvenos torņus, ir iespaidīgs sasniegums,” uzskata Feivrs.
“Es domāju, ka ikviens ugunsdzēsējs, kam jūs jautāsiet, teiks, ka šis bija nozīmīgs ugunsdzēsības notikums un tajā iesaistītie ugunsdzēsēji ir pelnījuši milzīgu atzinību,” viņš piebilda.
Kā pirmdien pavēstīja Parīzes ugunsdzēsības dienests, ugunsgrēka izcelšanās varētu būt saistīta ar veiktajiem renovācijas darbiem.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)