Krāšņs Senās Ēģiptes augstmaņa kaps saintriģē arheologus (1)

Arheologi uzskata, ka kapenēs apbedīts cilvēks vārdā Huvi, kurš bijis augstmanis Senās Ēģiptes Piektās dinastijas valdīšanas laika periodā, kas aptvēra 25. Un 24. gadsimtu pirms mūsu ēras. 

Pagājušās nedēļas nogalē augstmaņa kapenes Ēģiptes senlietu ministra Haleda al Enani vadībā apmeklēja ārvalstu vēstnieku un kultūras atašeju delegācija. 

Minister of Antiquities with 52 foreign ambassadors, cultural attachés, & well-known Egyptian actress Yosra, to inspect a newly discovered tomb of a dignitary from the reign of king Djedkare. #egypt #archaeology #media #news #saqqara #necropolis #ancientegypt #egyptology pic.twitter.com/tvWamPwFTW

— Ministry of Antiquities-Arab Republic of Egypt (@AntiquitiesOf) April 13, 2019

Augstmaņa pēdējā atdusas vieta atrodas Senās Ēģiptes kapsētā Sakārā, kas atrodas uz dienvidiem no Kairas.

Kā norāda arheologi, Huvi kaps uz citu tā laika apbedījuma vietu fona izceļas ar savu atšķirīgo dizainu un spilgtajām krāsām. 

Kapenes ir veidotas L burta formā, un tajās ir vairākas telpas. Lielākā kambara sienas ir rotātas ar krāšņiem attēliem, kuros redzams augstmanis Huvi. 

Vairāku zīmējumu krāsas joprojām ir ļoti spilgtas, neskatoties uz to, ka zīmējumi ir vairāk nekā četrus tūkstošus gadu veci. 

Savukārt ieiet Huvi pēdējā atdusas vietā ir iespējams caur tuneli - šāda pazīme parasti raksturīga vien piramīdām. 

Šie apstākļi likuši arheologiem uzdot jautājumus par attiecībām starp Huvi un tā laika faraonu Džedkari Isesi, kura piramīda atrodas netālu. 

Saskaņā ar vienu no teorijām Huvi un faraons esot bijuši radinieki. 

Savukārt cita teorija liecina, ka Huvi kapavietas unikālais dizains varētu būt radies tā laika īstenoto valsts pārvaldes reformu un apbedījuma kulta rezultātā. 

Arheologi cer, ka augstmaņa kapavieta ļaus gūt labāku priekšstatu par faraona Džedkares Isesi valdīšanu, kas ilga 40 gadus.