Pirms dažām dienām Izraēlas zinātnieki, izmantojot biotinti no pacienta audiem, izdrukāja trīsdimensiju sirdi, kuru nākotnē varētu izmantot, lai ārstētu smagas sirds slimības un, iespējams, pilnībā aizstātu cilvēka sirdi. Sirds, kuru no 3D printera izprintēja aptuveni trīs stundu laikā Telavivas universitātē, bija tikai 2,5 centimetrus liela un varētu derēt vienīgi trusim. Taču tā bija ar visiem asinsvadiem un kambariem. Pieauguša cilvēka sirds izprintēšanai būtu nepieciešama vesela diena, tā vēstīja ziņu aģentūra “Bloomberg”.
Šo ziņu, kas vēl nesenā pagātnē šķistu kā pieteikums Stīvena Spīlberga zinātniskās fantastikas grāvējam, lasīju lidmašīnā Telaviva-Rīga. Iespējams, sirreālā atrašanās starp debesīm un zemi, kā arī tikko noslēdzies ceļojums Palestīnā pēc Eiropas Savienības policijas misijas palestīniešu teritorijās (EUPOL COPPS) ielūguma apziņā uzjundīja domu par vairāk nekā četriem miljoniem palestīniešu siržu, kas, iesprostotas starp Izraēlas un Palestīnas sarežģītās vēstures līkločiem, lēnām zaudē cerību uz senā konflikta mierīgu atrisinājumu.
Vai mākslīga sirds aizmirstu pazemojumu un sāpes? Atšķirtību un naidu? Dusmas un ilgas?
“Zem sitiena”
Ir nedaudz saspringts klusuma brīdis kopš Izraēlas parlamenta vēlēšanām, kurās uzvarēja premjerministra Benjamina Netanjahu vadītā labējā partija "Likud"; kopš pēc īsa vēstures izklāsta ASV prezidents Donalds Tramps ātri atzina Izraēlas suverenitāti pār 1981.gadā anektētajām Golānas augstienēm, brīdis, kad visa pasaule bažīgi gaida Trampa sen solīto miera plānu Tuvajiem Austrumiem.
Starptautiskas žurnālistu grupas busiņš ES misijas pārstāvju vadībā, spožai rīta saulei mūs darot teju aklus, ieripo Einarikā (Ein 'Arik) - nelielā palestīniešu ciematā, kas iedzīvotāju skaita ziņā varētu būt mūsu Augšlīgatne un kurš atrodas septiņus kilometrus uz rietumiem no Palestīnas de facto galvaspilsētas Ramallas, Izraēlas okupētā Rietumkrasta ziemeļos.