Kariņš: Nepilsoņu problēma nav valdības vaina, bet cilvēku nevēlēšanās naturalizēties (72)

Kariņš pirms kļūšanas par premjerministru nepilnus divus sasaukumus jeb gandrīz desmit gadus bija Eiropas Parlamenta deputāts, tieši tāpēc premjeram uzstāšanās plenārsesijā bija īpašs notikums, par ko Kariņš pauda prieku.

„Ir liels prieks uzstāties Eiropas Parlamentā vairs ne kā parlamentārietim, bet gan kā valdības vadītājam. Ir liels gandarījums atgriezties pie kolēģiem. Īpaši plenārsēžu zālē, skatoties no priekšas, secināju, ka lielu daļu deputātu es pazīstu, un ir patīkami. Es saprotu, kā Eiropas Parlaments strādā, kā tas domā. Tas, ka lielākie kritiķi ir no Latvijas, ir tipiski,” pauda premjers.

Savā uzrunā viņš uzsvēra dialoga nepieciešamību starp valstīm. „Jau uzrunā uzsvēru, ka ir svarīgi, ka Eiropai jāstrādā kopīgi, neizmantojot fizisko spēku un ieročus, bet jāveido dialogs. Tādai mazai valstij kā Latvija tas ir izšķirīgi. Valsts viena pati atsevišķi nevar risināt globālus jautājumus, taču tas ir iespējams, esot vienoti kopā ar citām valstīm. Tā mēs varam ietekmēt globālākus jautājumus, piemēram, tirdzniecību ar Ķīnu,” sacīja Kariņš.

Eiropas Parlamenta deputātiem un Eiropas Komisijas pārstāvjiem savā uzrunā Kariņš sacīja, ka "Eiropas Savienība nav un nekad nebūs perfekta. Bet tā ir pats labākais, ko var iedomāties."

Arī tiekoties ar preses pārstāvjiem, premjerministrs norādīja, ka ES ir tālu no pilnības, tomēr tā ir ļoti svarīga Eiropas iedzīvotājiem.

„Tā ir fantastiska savienība, kas balstīta dažādās brīvībās – preses, izteiksmes un vārda brīvībā, kā arī demokrātijā. Savā uzrunā mans mērķis bija skaidrot savu pozīciju vairākos jautājumos, jo, jautājot, kāda tad ir Eiropas Savienības nākotne, nav iespējams atbildēt ar vienu atbildi,” skaidroja Kariņš.

Viens no aspektiem, kam uzrunā pievērsās Latvijas premjerministrs, bija migrācija. Kā debašu, tā arī preses konferences laikā tika pievērsta uzmanība situācijai Latvijā saistībā ar nepilsoņiem. Tika norādīts, ka nav pieļaujama situācija, ka vairāki simti tūkstošu cilvēku faktiski ir bezvalstnieki bez balsstiesībām, tomēr Kariņš atspēkoja šos apgalvojumus, sakot, ka Latvijā iespējas iegūt pilsonību ir ikvienam cilvēkam.

„Simtiem tūkstošu migrantu ieradās Latvijā padomju okupācijas laikā. Šie cilvēki nekad neuzskatīja Latvijas teritoriju par neatkarīgu valsti, jo tā bija iedzīvotāju pārvietošanās no vienas Padomju Savienības daļas uz citu. Pēc neatkarības atgūšanas Latvijai bija divas izvēles: vai nu atgriezt viņus atpakaļ vietās, no kurienes viņi nākuši, vai integrēt.

Latvija izvēlējās integrācijas ceļu. Mums nav faktiski nekādu šķēršļu, lai iegūtu pilsonību. Diemžēl vēl ir 200 000 cilvēku, kuri dažādu iemeslu dēļ negrasās iegūt pilsonību. Tā nav valdības vaina, bet gan pašu cilvēku nevēlēšanās naturalizēties. Varbūt viņi nepieņem faktu, ka Latvija šodien ir neatkarīga valsts, varbūt vēl ir kādi iemesli. Latvijā nav diskriminācijas, šeit ikvienam ir iespēja iegūt pilsonību,” sacīja Kariņš.

Premjers atgādināja, ka Latvijā nepilsoņu bērni tiek veiksmīgi integrēti sabiedrībā.

„Mums jāintegrē viņu bērni, un tas izdodas veiksmīgi.  Savukārt tiem, kas Eiropā ierodas tagad,  jāsaprot, ka ir svarīgi – iebraucējiem jāapgūst valoda un kultūra.

Bērni – to mēs jau darām, lai viņi pieaugot spētu veiksmīgi integrēties un dzīvot mūsu sabiedrībā. Latvija iet pareizā virzienā, un tā jāvirzās visai Eiropai,” tā Kariņš.

Viņš piebilda, ka visā Eiropas Savienībā migrācija ir ļoti aktuāls un nozīmīgs jautājums. Latvijas kontekstā jārunā par latviešu un krievu kopienām.

„Latvijas gadījums [no citām Eiropas valstīm] atšķiras ar to, ka mūsu valstī iebraucēji ieradās tad, kad mums nebija valdības un teikšanas par to. Par migrāciju mūsdienās lemj neatkarīgu Eiropas valstu valdības. Eiropai jāspēj nodrošināt ārējās robežas, un Latvijai tas izdodas. Uzturot skaidru ārējo robežu, mēs varam saglabāt iekšējo robežu atvērtību,” teica Kariņš.

Vēl ļoti svarīgs jautājums, kam tika pievērsta uzmanība uzrunā, ir naudas atmazgāšana. Tieši Latvija pagājušajā gadā nokļuva visas pasaules uzmanības centrā, atklājoties informācijai par netīrajiem darījumiem „ABLV bankā”, kā dēļ banka bija spiesta izbeigt darbību. Kariņš uzsver, ka pašlaik Latvijā nerezidentu bizness ir beidzies, taču naudas atmazgāšanas problēma Eiropā turpinās.

„Naudas atmazgāšanas skandāli skar arvien lielāku valstu skaitu. Ja skatāmies uz cipariem, naudas atmazgāšanas skandālos ir bijušas iesaistītas bankas Austrijā, Vācijā un Skandināvijā. Tā vairs nav Latvijas problēma, bet visas Eiropas problēma. Zinu, ka Eiropas Parlamentā ir izveidota īpaša komisija, lai izskatītu šādus gadījumus.

„Mainās laiki, mainās vēji, un es turpināšu pūst vēju burās, lai šajā jomā viss nonāk pareizajās vietās,” sacīja Kariņš.

Tomēr kā galveno problēmu premjers pauda to, ka Eiropā nav vienota mehānisma, kā cīnīties pret naudas atmazgāšanu. Tieši tāpēc viņš savā uzrunā aicināja citas valstis izveidot vienotu mehānismu naudas atmazgāšanas apkarošanai.

„Mums ir sadrumstalota sistēma naudas atmazgāšanas novēršanai. Kā jau teicu iepriekš, tas ir tāpat kā izdzīt žurkas no savas mājas, kuras pēc tam apmetas kaimiņu mājās. Bez skaidras un centralizētas sistēmas mēs nevaram pret to cīnīties,” norādīja Kariņš.

Iepriekš vēstīts, ka Strasbūrā no pirmdienas līdz ceturtdienai norisinās Eiropas Parlamenta aprīļa sesija, kas šim sasaukumam ir pēdējā. Jau nākamajā mēnesī iedzīvotājiem visā Eiropā būs iespēja doties uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām un balsot par nākamajiem valsts pārstāvjiem Eiropas Parlamentā.