Ja persona nebūtu pazudusi, lieta jau nonāktu līdz tiesu debatēm,” atzīst Krēvica.
Paralēli notiekošā civillieta par zaudējumu piedziņu no būvnieka arī neiet raiti uz priekšu, atzīst viens no pilnsabiedrības "SBRE" advokātiem Uģis Grūbe. Kopumā tiesā tiekot prasīta 4,8 miljonu eiro zaudējumu atlīdzināšana no būvnieka. Faktiski šo naudu būvdarbu veicējs jau ir samaksājis kā finansējumu avārijas seku likvidēšanai.
Līdz ar to uzņēmums Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pagaidām nesaskata juridisku pamatu pieprasīt naudu no apdrošinātāja - uzņēmuma "Baltijas apdrošināšanas nams".
“Tā kā ugunsgrēka rezultātā radīto bojājumu novēršanas izmaksas pilnībā sedza pilnsabiedrība SBRE, tad VNĪ nav juridiska pamata šobrīd uzstāt apdrošinātājam par atlīdzības izmaksu,
jo tādejādi par vienu un to pašu kaitējumu tiktu saņemta samaksa divkārši,” VNĪ nostāju pamato juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers.
Iespējas atgūt zaudējumus VNĪ vērtē kā labas, - portālam TVNET atzina Valkers.
Tomēr, ja civilprocess beigsies ar būvnieka attaisnošanu, valstij nāktos atmaksāt būvniekam 4,8 miljonus eiro, jo par būvdarbiem, kas veikti pēc ugunsgrēka, tika izrakstīti rēķini.
“Grūti pateikt. Vēl diezgan daudz liecinieki ir jāpratina. Es domāju, ka šogad vel nebūs spriedums civillietā,” civilprocesa gaitu komentē "SBRE" advokāts Uģis Grūbe.
Saskaņā ar viņa teikto, lietā ir sešu ekspertīžu rezultāti.
Pēc sākotnējās SBRE pieaicinātā eksperta versijas, Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidenta un Starptautiskās Ļaunprātīgās dedzināšanas izmeklētāju apvienības pirmā viceprezidenta Pītera Mansi domām, ugungrēks bija izcēlies Rīgas pils centrālās daļas ziemeļaustrumu daļā, neizmantotā šautuvē, kur nekādi darbi neesot veikti.