Iesūti ziņu!

Seši gadi pēc Rīgas pils ugunsgrēka: vainīgo joprojām neatrod (18)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: TVNET

Laikā, kad visa Rietumu pasaule sēro par uguns nelaimē izpostīto Parīzes Dievmātes katedrāli, portāls TVNET piedāvā ieskatu tā dēvētajā Rīgas pils ugunsgrēka lietā. Gandrīz sešus gadus pēc Rīgas pils ugunsgrēka vainīgais vēl arvien nav atrasts. Uz krimināllietas izskatīšanu, kas ierosināta 2015.gadā, vairākkārt nav ieradies viens no apsūdzētajiem, kas patlaban izsludināts meklēšanā. Tiesā norāda: šī iemesla dēļ lietas izskatīšana var ievilkties. Turpinās arī civillieta par nodarīto zaudējumu piedziņu no būvnieka.

Saistībā ar Rīgas pils ugunsgrēku paralēli tiek skatītas divas saistītas lietas: krimināllieta, kuras ietvaros tiek apsūdzētas trīs būvdarbos iesaistītās personas, un civillieta par zaudējumu piedziņu no būvdarbu veicēja, pilnsabiedrības "SBRE".  

Krimināllietā apsūdzētie ir Rīgas pils priekšpils būvdarbu vadītājs Ivars Rība, Juris Kassalietis un Imants Jurkevičs, liecina ziņu aģentūras LETA arhīvā atrodamā informācija.

Viens no apsūdzētiem, kā portālam TVNET apstiprināja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica, kopš pagājušā gada novembra atrodoties meklēšanā, jo neesot ieradies uz vairākām tiesas sēdēm.

“Ik pa laikam policijai tiek prasītas ziņas par to, kādi ir rezultāti. Bet šobrīd nekādu rezultātu attiecībā uz šo personu nav,”

pauda Krēvica, komentējot apsūdzētā meklēšanu. Turklāt tiesnese norādīja, ka šis apstāklis kavē tālāku lietas izskatīšanu.

“Nākamā tiesas sēde ir nozīmēta uz 5. jūliju, un atkarībā no tā, kāda uz to brīdi būs informācija par pazudušo personu, tad tiesnesis lems, vai nu izdalīt lietu atsevišķā tiesvedībā uz šo pazudušo personu un turpināt skatīt uz tām divam personām, kas ierodas uz tiesas sēdēm, vai arī lemt jautājumu par lietas izskatīšanu bez viņa klātbūtnes.

Ja persona nebūtu pazudusi, lieta jau nonāktu līdz tiesu debatēm,” atzīst Krēvica.

Paralēli notiekošā civillieta par zaudējumu piedziņu no būvnieka arī neiet raiti uz priekšu, atzīst viens no pilnsabiedrības "SBRE" advokātiem Uģis Grūbe. Kopumā tiesā tiekot prasīta 4,8 miljonu eiro zaudējumu atlīdzināšana no būvnieka. Faktiski šo naudu būvdarbu veicējs jau ir samaksājis kā finansējumu avārijas seku likvidēšanai.

Līdz ar to uzņēmums Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pagaidām nesaskata juridisku pamatu pieprasīt naudu no apdrošinātāja - uzņēmuma "Baltijas apdrošināšanas nams".

“Tā kā ugunsgrēka rezultātā radīto bojājumu novēršanas izmaksas pilnībā sedza pilnsabiedrība SBRE, tad VNĪ nav juridiska pamata šobrīd uzstāt apdrošinātājam par atlīdzības izmaksu,

jo tādejādi par vienu un to pašu kaitējumu tiktu saņemta samaksa divkārši,” VNĪ nostāju pamato juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers.

Iespējas atgūt zaudējumus VNĪ vērtē kā labas, - portālam TVNET atzina Valkers.

Tomēr, ja civilprocess beigsies ar būvnieka attaisnošanu, valstij nāktos atmaksāt būvniekam 4,8 miljonus eiro, jo par būvdarbiem, kas veikti pēc ugunsgrēka, tika izrakstīti rēķini. 

“Grūti pateikt. Vēl diezgan daudz liecinieki ir jāpratina. Es domāju, ka šogad vel nebūs spriedums civillietā,” civilprocesa gaitu komentē "SBRE" advokāts Uģis Grūbe.

Saskaņā ar viņa teikto, lietā ir sešu ekspertīžu rezultāti.

Pēc sākotnējās SBRE pieaicinātā eksperta versijas, Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidenta un Starptautiskās Ļaunprātīgās dedzināšanas izmeklētāju apvienības pirmā viceprezidenta Pītera Mansi domām, ugungrēks bija izcēlies Rīgas pils centrālās daļas ziemeļaustrumu daļā, neizmantotā šautuvē, kur nekādi darbi neesot veikti.

Savukārt VNĪ pieaicināto Igaunijas ekspertu versija liecina, ka ugunsgrēks izcēlies būvnieka rīcībā nodotajā Rīgas pils daļā un tā iemesls bijis atklātas uguns avots - dzirkstele, kvēlojoša cigarete vai jebkurš cits atklātas uguns avots.

“Par to, kā tad ir bijis, vai kā nav bijis, tādu informāciju es jums nevaru sniegt, jo lieta pēc būtības nav izskatīta. Un tikai tad, kad lieta tiks izskatīta pēc būtības, tad protams tiesnesis ar savu gala nolēmumu pateiks, kā tur ir bijis vai kā nav bijis,” zināja teikt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica.

Foto: Uguns bojātās Rīgas pils iekštelpas

Nākamā Rīgas pils krimināllietas tiesas sēde notiks šī gada 5.jūlijā, savukārt civillietā – 25.aprīlī.

TVNET jau ziņoja, ka 2013.gada 20.jūnija vakarā Rīgas pilī, kurā noritēja rekonstrukcijas darbi, izcēlās ugunsgrēks. Kopējā pils degšanas platība bija 3200 kvadrātmetru - izdega jumta konstrukcijas un bēniņu telpa 2400 kvadrātmetru platībā, 4.stāvā - 600 kvadrātmetru platībā, bet 3.stāvā - 200 kvadrātmetru platībā.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu