Krievija un Ķīna izplešas: digitālie apdraudējumi Eiropai (20)

Kontrole

Jau 2014. gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nodēvēja internetu par CIP projektu, jau tobrīd signalizējot par Krievijas gatavību atslēgt sevi no globālā tīmekļa un lietot Krievijā izstrādātu ekvivalentu. 2018. gadā Krievijas Valsts dome pieņēma likumu, kas ļauj piemērot naudas sodu interneta vietnēm par «viltus ziņu» izplatīšanu un Krievijas valdības kritizēšanu. Krievijas televīzijas un radio programmas, kā arī laikraksti jau šobrīd ir pakļauti stingram regulējumam, pēc kā mediji var tikt sodīti par nepatiesu ziņu izplatīšanu. Vara nosaka to, kas ir patiess, kas nav. Tagad tiek plānots, ka «Roskomnadzor» būs tiesības uzraudzīt arī interneta vietnēs izplatīto saturu. Demokrātiskās valstīs mediji pilda sargsuņu funkciju – pieskata politiķus un amatpersonas, lai tie nepārkāptu likumus un demokrātijas normas. Kremlim tāda lieta ir tikai traucēklis. Vladimirs Putins jau pirmajā prezidentūras termiņā «sakārtoja» laukumu – pārņēma varas kontrolē visus lielos televīzijas kanālus, daļa to īpašnieku bija spiesti pārcelties uz dzīvi ārvalstīs. Nu ir pienācis laiks uzlikt lāča ķepu arī internetam.

Tiek strādāts pie likuma, kas noteiks, ka jebkurš interneta savienojums tiktu veikts, izmantojot Krievijā izvietotu infrastruktūru, vai arī tas tiktu veikts, izmantojot «Roskomnadzor» uzraudzītus interneta «trafika apmaiņas punktus».

Tas dos iespēju kontrolēt internetā visu un visus.

SORM

Pēdējo gadu laikā turpina pieaugt arī FSB aktivitātes interneta vidē, kur tā ietekmi nodrošināja arī operatīvo un izmeklēšanas pasākumu sistēma SORM (krievu valodā – Система оперативно-разыскных мероприятий). 2018. gadā tika turpināts pilnveidot nākamo SORM attīstības posmu, kura ietvaros lielākajiem Krievijas sociālajiem tīkliem - VKontakte, Odnoklassniki, Yandex, Rambler, Mail.ru ir jāsniedz FSB jebkuri prasītie dati par to lietotājiem. Kremlis ne tikai ierobežo iedzīvotāju brīvību, bet arī vāc datus par cilvēkiem nolūkā identificēt režīmam opozīcijā esošās sabiedrības grupas. Ja no kaut kā baidās Kremļa saimnieks un viņa draugi, tad tās ir politiskās pārmaiņas, kas novestu pie elites piespiedu «rotācijas». Lai nezaudētu miljardieru bez-konkurences dzīvi, ir jāsargā vara no tiem, kuri spēj domāt patstāvīgi.

Lielais Ķīnas mūris

Krievijā mācās no komunistiskās kamiņvalsts sasniegumiem cilvēku kontrolē. Pirms vairākiem gadiem arī Ķīnā tika izstrādāts autonoms internets, valsts mērogs to atļāva izdarīt. 2018. gada septembrī Pekina izstrādāja jaunu interneta rīku «Piyao», ar kā palīdzību varas iestādes var izdzēst baumas un viltus ziņas no Ķīnas interneta ziņu vietnēm. Tātad izdzēst var arī varai netīkamu patiesību. Rīku darbina mākslīgais intelekts, kas ir spējīgs atpazīt internetā nepieciešamo informāciju. Tāpat ar «Piyao» starpniecību Ķīnas sabiedrībai tiks izplatītas «patiesas» ziņas, kuru avoti ir valsts mediji, Komunistiskās partijas laikraksti un valdības aģentūras. Ar to vēl Mao sekotājiem nepietiek.

2018. gadā Ķīnā tika ieviesta īpaša sistēma, pēc kuras tiek vērtēti sociālo tīklu lietotāji, piešķirot «kredītpunktus» atbilstoši viņu politiskajiem uzskatiem.

Ķīnas «Social Media Credit Score» sistēmas pamatā ir mākslīgā intelekta algoritmi un «big data» materiāli, uz kuru pamata sistēma izvērtē sociālo tīklu lietotāja politiskos uzskatus, nosakot tos sabiedrības locekļus, kuri varētu būt potenciālie dumpinieki. Ja tiksi atzīts par potenciālo dumpinieku, tad tev būs grūtāk atrast darbu, iegūt noteiktus amatus. Var tikt noteikts arī ierobežojums ceļot ar lidmašīnu. Pagaidām sistēma strādā pilotprojekta versijā. Paredzams, ka tā pilnībā darbu uzsāks 2020. gadā.

Jaunais Ķīnas mūris tiek būvēts, lai pēc iespējas ierobežotu savu pilsoņu iespējas patērēt Rietumos radītu saturu. Austrumu komunisti turpina darbu, lai izstrādātu komplicētu rīkus, ar ko uzraudzīt interneta vidē notiekošo. Krievijas mēģinājumiem atdarināt Ķīnas interneta ierobežojošos pasākumus, visticamāk, nebūs rezultāta, jo Krievijai trūkst Ķīnai pieejamo resursu, zināšanu un iedzīvotāju skaita. Krievijas digitālais tirgus ir par mazu, lai nodrošinātu patstāvīga interneta darbošanos.

Atšķirība starp demokrātiju un autoritārismu

Tikai demokrātiska valsts ir tiesiska valsts, savukārt autoritāra valsts pēc būtības nevar būt tiesiska. Jā, autoritārās valstīs arī ir konstitūcija, tiek pieņemti normatīvie akti un «uz papīra» tiek ievērotas cilvēka tiesības. Taču, ja autoritārajam režīmam ir nepieciešams izrēķināties ar konkrētu oponentu, tad režīms nevilcinoties pārkāps konstitūciju vai likumus, ko pats ir pieņēmis. Tas tādēļ, ka autoritārismā nedarbojas vispārējie tiesību principi, kam ir augstāks spēks par rakstītajām tiesību normām. Pie principiem pieder: cilvēktiesību ievērošana, valsts atbildība, tiesiskā paļāvība, procesuālais taisnīgums, samērīgums u.c. Principu neesamība ļauj režīmiem piemērot vai ignorēt normas atbilstoši tūlītējām politiskajām vajadzībām.

Piemēram, fiziskā persona nevar iesūdzēt autoritāru valsti tās tiesā par savu tiesību aizskārumu, it sevišķi, ja lietai ir politiska rezonanse, kur nu vēl uzvarēt šādu valsti un saņemt kompensāciju.

Šādu privilēģiju bauda tikai demokrātisko valstu iedzīvotāji. No tā izriet loģisks, bet nepatīkams secinājums, proti, normas par personas datu aizsardzību darbojās tikai demokrātijās, savukārt autoritārajiem režīmiem nav tiesisko ierobežojumu, kas tos atturētu no šādu normu pārkāpuma. Līdz ar to faktiski autoritārajiem režīmiem nekas neliedz izmantot personu datus savām politiskajām vajadzībām. Un pateicoties tehniskajam progresam, autoritārie režīmi tagad var pārkāpt personu tiesības attālināti.

Kas mums daļas par to?

ASV vēstnieks Vācijā Ričards Grenels marta sākumā nosūtīja vēstuli Vācijas ekonomikas ministram Peteram Altmaieram, kurā norādīja uz drošības riskiem, kas saistīti ar Huawei dalību Vācijas stratēģiski svarīgās infrastruktūras (critical infrastructure) veidošanā. Kancleres Angelas Merkeles reakcija bija visai strikta – Vācija pati noteikšot savus drošības standartus jaunajam 5G tīklam.2 Vācijas valdības protams izlems pati, tikai, vai tas jau nav slikts ieradums, ka ASV pirmā reaģē uz apdraudējumiem, kamēr Eiropa snauž un ļauj autoritārām varām izplesties. Šoreiz tas notiek digitālajā vidē, kas ir tikpat reāla, cik konvencionālā kara lauks. Kārtējā Eiropas vieglprātība var nākotnē mums visiem dārgi maksāt.

Lietojot Krievijas sociālos tīklus, personu dati netiek aizsargāti. Līdz ar to arī Latvijas iedzīvotāju, kuri izmanto Krievijas e-pasta servisus un sociālos tīklus, privātums nav nodrošināts. Tie var tikt apstrādāti Krievijas valsts iestāžu interesēs, atbilstoši t.s. Jarovajas likumam, kas nosaka, ka sociālajām platformām Krievijā ir jāsaglabā dati noteiktu laiku un jādod iespēja specdienestiem tiem piekļūt, ja nepieciešams.

Vai lietojat autoritāru valstu anti-vīrusu programmas? Pasūtāt telefonā ielādētā viņu platformā taksi? Pērkat komunistu gudrās ierīces? Iespējams, par jūsu paradumiem, vājībām, uzturēšanās vietām kāds zina vairāk, nekā domājat.