Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa
Iesūti ziņu!

Zelenskis un Porošenko nodod balsis Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā (2)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: EPA/Reuters/Scanpix

Svētdien Ukrainā noris prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā vēlētājiem jāizšķiras par vienu no diviem kandidātiem - pašreizējo valsts vadītāju Petro Porošenko vai komiķi un aktieri Volodimiru Zelenski. Sabiedriskās domas aptaujas Zelenskim prognozē pārliecinošu uzvaru.

Abi kandidāti dienas pirmajā pusē devās balsot. 

"Šodiena būs ukraiņu uzvara, Ukrainas uzvara," nododot balsi, žurnālistiem sacīja Zelenskis. "Mēs esam panākuši vienotību Ukrainā."

Jautāts, pie kuru problēmu risināšanas Zelenskis ķersies, ja kļūs par prezidentu, viņš raidorganizācijai RFE/RL atbildēja: "Karš un korupcija."

Zelenskim policija sastādīja pārkāpuma protokolu par to, ka viņš žurnālistiem bija ļāvis filmēt savu biļetenu.

Savukārt Porošenko svētdien bija kritiski noskaņots pret savu oponentu. "Svarīgi, lai [sabiedrību] vada prāta apsvērumi, nevis joki," viņš teica. "Varbūt sākumā būs smieklīgi, bet vēlāk kļūs sāpīgi."

Porošenko uzsvēra nepieciešamību "aizstāvēt pēdējo piecu gadu sasniegumus", norādot uz Ukrainas pareizticīgo baznīcas panākto neatkarību.

Pirms trim nedēļām notikušajās vēlēšanās piedalījās gandrīz 40 kandidātu. Zelenskis ar 30,24% balsu ievērojami izrāvās priekšā abiem saviem sīvākajiem konkurentiem: par Porošenko nobalsoja 15,95% vēlētāju, bet Ukrainas ekspremjere Jūlija Timošenko palika trešā ar vairāk nekā 13% balsu un no tālākās cīņas viņai nācās izstāties.

Kad Zelenskis un Porošenko palika vienīgie Ukrainas prezidenta kandidāti, cīņa par vēlētāju balsīm uzņēma jaunus apgriezienus. Piektdien, 19.aprīli, abi kandidāti mērojās spēkiem debatēs.

Zelenskis savu kampaņu galvenokārt īstenoja sociālajos tīklos, savā labā izmantojot sabiedrības neapmierinātību ar Ukrainas vājo ekonomiku, izplatīto korupciju un piecus gadus ilgo konfliktu ar Krievijas atbalstītajiem separātistiem Austrumukrainā.

"Es neesmu politiķis," debatēs izteicās Zelenskis. "Es esmu parasts cilvēks, kurš atnācis sagraut sistēmu."

Foto: Ukraina izvēlas prezidentu

Savukārt Porošenko debatēs uzsvēra sava sāncenša politiskās pieredzes trūkumu, sakot, ka viņš nebūs spējīgs stāties pretī Krievijas autokrātam Vladimiram Putinam.

"Tu būtu vājš valsts vadītājs, kurš nevarēs atraidīt Putina sitienus," debatēs sacīja Porošenko. "Es nedomāju, ka [Zelenskis] sapņo atdot Ukrainu, atmest Ukrainu atpakaļ Krievijas impērijā, taču Putinam tāds sapnis ir."

Kā jau ziņots, Kijevas tiesā dienu pirms balsojuma tika iesniegta prasība atcelt Zelenska reģistrāciju dalībai prezidenta vēlēšanās. Prasību anulēt Zelenska kandidatūru tiesā iesniedzis sabiedriskās organizācijas "Ukrainas akcionāru asociācija" pārstāvis, advokāts Andrejs Hiļko.

Zelenska kampaņas pārstāvis svētdien norādīja, ka tas esot bijis jau devītais Hiļko mēģinājums Zelenski noņemt "no trases", vēsta aģentūra UNIAN.

Socioloģisko pētījumu kompānijas "Rating" veiktā aptauja rāda, ka Zelenskis varētu iegūt 73% balsu, bet Porošenko - 27% balsu.

Šīs ir pirmās prezidenta vēlēšanas pēc dramatiskajiem notikumiem, kas Ukrainu satricināja pirms pieciem gadiem. 2014.gada februārī tā dēvētās Maidana revolūcijas rezultātā tika gāzts promaskaviskais prezidents Viktors Janukovičs, kas bēgot bija spiests meklēt patvērumu Krievijā. Tam sekoja Maskavas organizētā Krimas okupācija un aneksija, bet nedaudz vēlāk - arī bruņotais iebrukums Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalos.

2014.gada maijā sarīkotajās ārkārtas prezidenta vēlēšanās uzvarēja bagātākais ukraiņu "oligarhs" un šokolādes rūpnieks Petro Porošenko. Ukrainai neierastā kārtā viņš spēja uzvaru izcīnīt jau pirmajā vēlēšanu kārtā, iegūstot gandrīz 55% balsu.

Tomēr Porošenko daudzos raisījis vilšanos, un viņa pozīcijas iedragājis arī nesenais korupcijas skandāls, kas skāris valsts bruņojuma ražošanas nozari. Pat Porošenko panākumi ārpolitikā, tostarp bezvīzu režīms ar Eiropas Savienību (ES), nav spējis mazināt vēlētāju neapmierinātību, kuru papildus vairojusi inflācija un valdošajās aprindās izplatītais nepotisms.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu