Šobrīd Ukrainā noslēdzas balsošana prezidenta vēlēšanas. Otrajā kārtā piedalās divi līderi. Esošais prezidents Petro Porošenko un komiķis Volodimirs Zeļenskis. Zeļenskis līdz šim nav bijis politikā un nav skaidri definējis savus uzskatus par daudziem Ukrainā būtiskiem jautājumiem. Vai mainīsies attiecības ar Krieviju, vai saglabāsies virzība uz Eiropu un NATO, un kā viņa solītās reformas atšķirsies no tām, ko sola un cenšas īstenot Porošenko. Līdz šim vēlētājiem Zeļenska atbildes nav bijušas nepieciešamas. Aptaujas rāda, ka par Zeļenski gatavi balsot 70 procenti ukraiņu.
Ukrainas izmeklējošais žurnālists: “Ar tik ārprātīgu reitingu Zeļenskim būs ļoti grūti attaisnot uzticību” (13)
Būtiskākais jautājums Ukrainas prezidenta vēlēšanās nav vis par to, kurš kandidāts uzvarēs, bet gan kā ukraiņi nonāca līdz tam, ka jāizvēlas starp eliti pārstāvošo Porošenko un komiķi Zeļenski, par kura politiskajiem uzskatiem nav tikpat kā nekādas informācijas.
Ukrainas prezidentu vēl tauta tiešās vēlēšanās. Pirmajā vēlēšanu kārtā 31.martā piedalījās 39 kandidāti un tikai trīs saņēma vairāk par 10 procentiem balsu. Visvairāk, 30 procentus saņēma Zeļenskis, par Porošenko nobalsoja ap 16 procentiem. Trešajā vietā, bez tiesībām piedalīties vēlēšanu otrajā kārtā, palika Ukrainas politikas ilgdzīvotāja Jūlija Timošenko ar 13 procentiem.
Porošenko prezidenta pienākumus sāka pildīt Ukrainai ļoti smagā laikā, uzreiz pēc Maidana revolūcijas un Krievijas iebrukuma Ukrainas austrumos 2014.gadā. Tobrīd viņa uzdevums bija saliedēt tautu, veicināt patriotismu un atrast pretlīdzekļus Kremļa agresijai Ukrainā.
Uz to balstās arī viņa priekšvēlēšanu kampaņa tagad. Tajā viņš izceļ savus trīs lielākos panākumus – kaujas spējīgas armijas izveidošanu, ukraiņu valodas nostiprināšanu un Ukrainas pareizticīgās baznīcas atdalīšanu no Maskavas.
Otrajā vēlēšanu kārtā par galveno motīvu viņš izvēlējās saukli, ja nebūs Porošenko, būs Putins.
Porošenko ir uzskatāms par valdošās elites pārstāvi. Politikā viņš ir jau no 1998.gada, kad tika ievēlēts parlamentā. Porošenko ir bijis Nacionālās bankas padomes priekšsēdētājs, Ārlietu un Ekonomikas ministrs. Viņš ir miljardieris, plašāk zināms viņa saldumu bizness ar preču zīmi “Roshen”, viņam pieder arī mašīnbūves uzņēmumi un televīzijas kanāls.
Prezidenta vēlēšanu lielākā mīkla ir Volodimirs Zeļenskis. 41 gadu vecais kandidāts ir ļoti populārs ukraiņu aktieris bez politiskās pieredzes. Atpazīstamību viņš ir ieguvis ar savu komiķu komandu Kvartal95. Tā vairākkārt pabijusi arī Latvijā, ar humora šovu uzstājusies Jūrmalas koncertzālē.
2016.gadā televīzijas kanāls 1+1 sāka demonstrēt Zeļenska politisko komēdiju “Tautas kalps”, kurā viņš tēlo vēstures skolotāju, kas apstākļu sakritības dēļ negaidīti kļūst par Ukrainas prezidentu.
Filmā jaunais prezidents iemieso tautas gaidas pēc godīga un taisnīga valstsvīra, kas apkaro korupciju un izbeidz oligarhu varu. Seriāls neskar smagas tēmas, piemēram, Krimas zaudēšanu vai kara darbību valsts austrumos. Šis Zeļenska projekts izrādījās veiksmīgs. 2017.gadā sekoja otrā seriāla sezona un tagad gatava ir arī trešā.
Foto: Ukraina izvēlas prezidentu
Par to, kurā brīdī Zeļenskis izlēmis piedalīties vēlēšanās precīzu ziņu nav. BBC anonīmi avoti atzinuši, ka pirmie socioloģiskie pētījumi par viņa iespējām veikti jau 2017.gadā. 2018.gada martā viņa līdzgaitnieki reģistrēja partiju ar tādu pašu nosaukumu, kā populārais seriāls - “Tautas kalps”.
Publiskās aptaujās viņa vārds parādījies pagājušā gada vidū. Tajās viņš bija trešais populārākais aiz Timošenko un Porošenko. Par savu kandidēšanu viņš paziņoja vecgada vakarā, televīzijas kanālā 1+1, kamēr citos kanālos šajā laikā translēja prezidenta Petro Porošenko uzrunu.
Pēc paziņojuma viņa reitingi arvien ir auguši. Pēdējās aptaujas rāda, ka viņu atbalsta vairāk nekā 70 procenti vēlētāju. Zeļenskim tiek pārmestas ciešas saites ar miljardieri, oligarhu Igoru Kolomoiski, kas pēc konflikta ar Porošenko 2015.gadā pameta Ukrainu. Viņam piederēja arī Ukrainā lielākā banka Privat bank, taču 2016.gadā bankai draudēja bankrots un valsts to nacionalizēja. Kolomoiskim īpašumā ir TV kanāls 1+1, kas pārraida Zeļenska humora šovus un seriālu “Tautas kalps”.
Zeļenska izvairīšanos no ideoloģiskiem un politiskiem jautājumiem izmanto oponenti, cenšoties radīt aizdomas, ka viņš varētu būt prokremliski noskaņots. Tam kalpo izteikumi, ka par iestāšanos Eiropas savienībā un NATO jārīko referendums, kā arī paziņojums, ka viņš ir gatavs runāt ar Vladimiru Putinu par karadarbības izbeigšanu Doņeckā un Luganskā.
Eksperti Zeļenska panākumus skaidro ar filmas panākumiem un tās galvenā varoņa veiksmīgo tēlu. Tā pat kā filmā, vēlēšanu kampaņā korumpētās varas kritizēšana un savas ideoloģijas neatklāšana ļauj viņam pulcēt raibu elektorātu. Gan prokrieviski noskaņotos, gan jauniešus, gan tos, kas parasti vēlēšanās nepiedalās un reaģē tikai uz populistiskiem kairinājumiem.
Zeļenskis pārstāv jaunāku paaudzi un ir plaši izplatīts uzskats par to, ka Porošenko tomēr ir saistīts ar veco politisko eliti, kuras pārstāvju vismaz daļas, darbība ir bijusi zināmā mērā saistīta ar dažādām nebūšanām Ukrainas iekšpolitiskajā dzīvē.
Un ka tieši Zeļenskis varētu pārstāvēt un vest pie varas šo jaunāko paaudzi un līdz ar to varētu būt tālejošas reformas, ko Porošenko, ko viņi uzskata par vecākās paaudzes pārstāvi, ar saviem līdzgaitniekiem līdzšinējās sistēmas ietvaros nevar paveikt.
Ārpolitikas pētnieks Ainārs Lerhis saka, ka šobrīd nav pamata uzskatīt, ka Zeļenska plānos būtu mainīt Ukrainas proeiropeisko virzību. Turklāt prezidents vienpersoniski to nevar paveikt.
"Galveno lēmumu par valsts politisko kursu pieņem parlaments Ukrainā. Es neprognozētu straujas izmaiņas uz vienu, uz otru pusi. Vēlētājiem Ukrainā Zeļenska izvairīšanās no tiešām diskusijām par ideoloģiju nešķiet svarīga. Galvenais, ka viņš nav politiķis, nepārstāv valdošo eliti," saka eksperts.
Vlads Lavrovs, Ukrainas izmeklējošais žurnālists, saka: "Ļoti daudz jautājumu mums ir. Mēs maz ko zinām, bet diemžēl Ukrainā šobrīd ir tā situācija, ka cilvēkiem liekas, ka risks ar Zeļenski ir labāk nekā ierastais Porošenko."
Vlads Lavrovs ir izmeklējošais žurnālists, kurš atpazīstamību Ukrainā ieguva ar pētījumiem par Maidana revolūcijā gāztā prezidenta Viktora Jankukoviča nelikumīgajiem darījumiem. Viņš ir pārliecināts, ka bažas par miljardiera Kolomoiska ietekmi uz Zeļenski kā prezidentu var izrādīties nepamatotas. Izdabāt oligarham liegs tieši tas, ka šīs attiecības visiem ir zināmas un pie pirmajām aizdomām Zeļenskis zaudēs tautas atbalstu.
"Ar tik ārprātīgu reitingu, viņam būs ļoti grūti attaisnot uzticību. Ar tik lielu uzticības kredītu. Un visi šie stāsti – prokrieviskie, NATO ne NATO, tam būs pievērsta ļoti liela uzmanība. Jebkura atkāpšanās no tā, kas ir svarīgs ukraiņiem, tas novedīs pie masu viļņošanās.
Tāpēc man liekas, ka viņam būs jākoncentrējas uz ekonomiskajām problēmām, cilvēki grib reformas, cilvēki grib dzīves līmeņa pieaugumu, grib cīņu ar korupciju un cilvēki grib, lai atrisinās situācija ar Krieviju," saka Lavrovs.
Porošenko apzinās gaidāmo sakāvi. Viņa vienīgā iespēja bija sabiedrībai parādīt, ka viņa konkurents neko nesaprot no valsts pārvaldes. Zeļenskis līdz pēdējam izvairījās no tiešas konfrontācijas, uzstādot amatā esošajam Porošenko pazemojošus noteikumus. Zeļenskis bija gatavs debatēt tikai atbalstītāju klātbūtnē, lielākajā futbola stadionā Kijevā. Porošenko piekrita.
Pasākums notika piektdien. Porošenko bija pārliecinošs. Tomēr līdz diskusijai, kas parādītu Zeļenska vājās zināšanas, nenonāca.