/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2018/11/06/11552407t1ha669.jpg)
Saeimas Ārlietu komisija šodien atbalstīja uz Ārlietu ministrijas (ĀM) ziņojuma balstītu lēmuma projektu, kas paredz atzīt, ka Krimas tatāru deportācijas 1944.gadā bija PSRS īstenots genocīds.
Saeimas komisija atbalsta Krimas tatāru 1944.gada deportāciju atzīšanu par genocīdu (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (VL-TB/LNNK) darba kārtībā izvirzīja arī balsojumu par lēmuma projekta virzīšanu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē, kas norisināsies 16.maijā.
Deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) izteica priekšlikumu lēmuma projektā iekļaut papildinājumu, kurā teikts, ka PSRS 20.gadsimtā mērķtiecīgi veica genocīdu pret visām okupētajās teritorijās dzīvojošajām tautām un etniskajām grupām, tostarp pret Krimas tatāriem. Dombravas priekšlikums tika atbalstīts.
Vienīgais deputāts, kurš balsoja pret lēmuma projekta gala redakciju un tā virzīšanu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē, bija Nikolajs Kabanovs (S).
ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) norādīja, ka arī pašlaik Krievijas anektētajā Krimā vērojamas būtiskas represijas pret Krimas tatāriem, kas nereti robežojas ar cilvēktiesību pārkāpumiem. Viņa uzsvēra, ka Latvija vērsusi starptautisko uzmanību šiem faktiem, atbalstot rezolūcijas Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) ģenerālasamblejā un cilvēktiesību padomē.
"Mēs pastāvīgi sekojam līdzi situācijai, un mūs īpaši satrauc Krievijas varasiestāžu veiktās represijas tieši pret Krimas tatāriem. Diemžēl situācija Krimā tikai pasliktinās. Ir jābūt starptautiskajam nosodījumam. Uzskatām, ka nepieciešams panākt pastāvīgu starptautisko novērotāju klātbūtni Krimā, ko Krievija to līdz šim ir liegusi," sacīja ĀM pārstāve.
Ziņojumā arī minēts, ka šogad februārī un martā notika ANO cilvēktiesību padomes sēde, kurā uzstājās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Pēc Kalniņas-Lukaševicas teiktā, ministrs pauda bažas par cilvēktiesību ierobežošanu Krimā, kā arī nosodīja pašreizējās pussalas valdības nesadarbošanos ar starptautiskajiem novērotājiem. Padomes paneļdiskusijā Rinkēvičs uzsvēris, ka starptautiskajās diskusijās jāturpina runāt par Krimas tatāru un citu politieslodzīto cilvēktiesību pārkāpumiem anektētajā teritorijā.