Medijs: "Swedbank" atzinusi nepilnības naudas atmazgāšanas apkarošanas sistēmā (1)

“Swedbank” naudas atmazgāšanas skandāla dēļ no amatiem atkāpās gan tās vadītāja Birgite Bonesena, gan valdes priekšsēdētājs Larss Idermarks. Pirmās apsūdzības plašākai sabiedrībai kļuva zināmas februāra beigās, kad pirmo reizi izskanēja informāciju par iespējamu naudas atmazgāšanu Baltijas valstu filiālēs.

Zviedrijas sabiedriskais medijs SVT ziņoja, ka caur banku varētu būt atmazgāti vairāk nekā 20 miljardi eiro, un to paveikuši klienti – nerezidenti.

Neraugoties uz pēdējo mēnešu laikā izskanējušajām apsūdzībām, “Swedbank” grupa pirmajā ceturksnī spējusi nopelnīt aptuveni 680 miljonus eiro.

“Iekšējās izmeklēšanas rezultāti liecina, ka “Swedbank” cīņā pret naudas atmazgāšanu ir bijušas īslaicīgas problēmas,” atzina bankas vadītāja vietas izpildītājs Anderss Karlsons.

Karslons norādīja, ka problēmas radušās, jo banka attiecībā pret atsevišķiem klientiem, kas iepriekš bijuši iesaistīti naudas atmazgāšanas skandālos, nav laikus reaģējusi. “Tā bija “pazīsti savu klientu” sistēmas kļūme, kas ļāva notikt aizdomīgajiem darījumiem mūsu bankā,” sacīja Karlsons.

Viņš apstiprināja, ka izmeklēšanu bankā veic ne tikai Zviedrijas, bet arī ASV varasiestādes. Karlsons sacīja, ka bankas akcionāri pauduši bažas, ka pret “Swedbank” sliktākā scenārija gadījumā varētu tikt noteiktas sankcijas, kā apdraudētas bankas iespējas veikt operācijas ar dolāriem.

Tāpat banka nākusi klajā ar jaunu mērķi – izveidot jaunu vienību, kas cīnītos pret visa veida finanšu noziegumiem, to vidū arī naudas atmazgāšanu.

Iepriekš vēstīts, ka apsūdzības pret “Swedbank” liecina, ka aizdomīgi naudas pārvedumi veikti uz “Danske Bank”, kas sodīta par naudas atmazgāšanu 200 miljardu eiro apmērā. Tas noticis Igaunijas filiālē laika posmā no 2007. līdz 2015. gadam.