Bet, iespējams, vēl svarīgāka par to bija Trampa šovbiznesa pieredze, kas palīdzēja uzkurināt gan medijus, gan arī vēlētājus. Līdzīgi kā Zelenskim, arī Trampam bija savs televīzijas šovs "The Apprentice", kurā viņam bija iedalīta veiksmīga un izlēmīga biznesmeņa loma.
Debates ar Trampu vienmēr pārvērtās šovā, un viņa tvītu straumes turpināja kacināt un provocēt, kad pret Trampu nebija pavērsta televīzijas kamera.
Galu galā - arī Latvijā ir līdzīgs piemērs, kad pieredze uz teātra skatuves dēļiem vēlāk noder politiskajā arēnā.
"Šis ir īstais laiks apķērīgiem politiķiem, kuri spēj runāt "tautas" vārdā, lai gūtu lielus politiskos panākumus," Stokholmas Universitātes politikas pētnieks Bendžamins Mofits norāda savā grāmatā "The Global Rise of Populism".
Jautājums, kāpēc jaunā populistu paaudze gūst panākumus tieši šobrīd, paliek atklāts. Taču parasti tiek nosaukti tādi iemesli kā globalizācija, migrācija, ekonomiskās krīzes atblāzmas un sociālā nevienlīdzība, kā arī iespēja izmantot visuresošās tehnoloģijas kā savas politiskās kampaņas ruporu.
Populisms ir nevis politiskā ievirze (populisti var būt kā labējie, tā arī kreisie), bet drīzāk komunikācijas stratēģija. Tajā vienmēr ir bijis teatrālais elements, jo veiksmīgi populisti ir harismātiski, prot iekustināt pūli un runāt valodā, ko klausītāji saprot un atbalsta.
"Politiķi-populisti revolucionizē to, kā politika tiek izspēlēta. Viņi to spēlē," norāda Lusofonas Universitātes asociētā profesore Klaudija Alvaresa.