Sandis Ģirģens ir Iekšlietu ministrs Krišjāņa Kariņa valdībā. 13. Saeimas vēlēšanās Ģirģens startēja no partijas KPV LV saraksta, taču netika ievēlēts. Ģirģens ir ministrs bez iepriekšējās politiskās pieredzes. Pirms startēšanas Saeimas vēlēšanās strādājis par zvērinātu advokātu. Ministru izjautājām par notikumiem saistībā ar Deglava tiltu, narkotiku lietošanas dekriminalizāciju, finansējumu Iekšlietu nozarei un citiem tematiem.
Par Deglava tiltu, narkotikām un naudu. Saruna ar Sandi Ģirģenu (26)
Kā vērtējat to, ka vakar ne Rīgas domes (RD) Satiksmes departaments, ne policija nespēja nosaukt maršrutus, kā autovadītāji varēs apbraukt slēgto Deglava tiltu?
Satiksmes plānošana ir RD Satiksmes departamenta atbildība. Es personīgi esmu laicīgi brīdinājis arī Baraņņika kungu (Rīgas otrais vicemērs) par Deglava tilta avārijas stāvokli. Esmu aicinājis arī RD Satiksmes departamentu pārplānot šos maršrutus. Un, manuprāt, viņiem bija pietiekoši ilgs laiks, lai izpildītu tās funkcijas, kas ir uzliktas RD Satiksmes departamentam. Atkārtošu:
Valsts policijai (VP) nav jānodarbojas ar Satiksmes organizāciju. Ne jau VP organizē sabiedriskā transporta kustības maršrutus. Tā ir RD Satiksmes departamenta funkcija.
Vēlētos arī atsaukties uz normatīvajiem aktiem. Atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 19.janvāra noteikumu nr. 42 “Kārtība, kādā aizliedzama vai ierobežojama satiksme” 34. apakšpunktam policijas darbinieks pieņem lēmumu par satiksmes aizliegumu sevišķi neatliekamos gadījumos bez saskaņošanas ar ceļu pārvaldītāju. Tātad VP funkcija ir tikai un vienīgi satiksmes ierobežošana, nevis tālāka koordinācija vai sabiedriskā transporta maršruta pārplānošana.
VP priekšnieks Ints Ķuzis pateica, ka policija no savas puses palīdzēšot ar satiksmes regulēšanu…
Tas arī notiek.
Un ka tam tiks piesaistīti arī policijas darbinieki darbam virsstundās.
Policijas darbinieki godprātīgi izpilda savas funkcijas. Pulksten piecos satiksme bija noslēgta. Kā mēs redzam, ne tikai pie Deglava tilta ir bloķēta satiksme, bet, piemēram, šodien, braucot Brīvības ielas krustojumā, kur ir Elkors, arī ir ceļu policijas motociklistu ekipāža. Tuvākie rajoni un dažādi maršruti jau ir nodrošināti ar VP darbinieku resursiem. Policijas darbinieki, godprātīgi ikdienā strādājot, arī palīdz organizēt šo satiksmi un mēģina kontrolēt, lai neveidojas haotiskie sastrēgumi.
Tā ir ekstra situācija - risināt satiksmes organizācijas jautājumus, kad RD Satiksmes departaments faktiski nepilda savas funkcijas. Un atsevišķos gadījumos mēs varbūt nekoncentrējam spēkus tur, kur tie būtu vairāk nepieciešami.
Tātad medaļai ir arī otra puse. Valsts faktiski RD Satiksmes departamenta dēļ cieš zināmus zaudējumus.
Par jautājuma finansiālo pusi. Vai ir zināms, cik satiksmes regulēšana uz laiku, kamēr tilts ir slēgts, varētu izmaksāt policijai?
Tad, kad noslēgsies šī epopeja ar RD Satiksmes departamenta bezatbildīgo rīcību, visticamāk, VP veiks aprēķinu, cik šādas mūsu funkcijas ir izmaksājušas.
Pirms divām nedēļām Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Bekmanis paziņoja, ka tuvākajā laikā Saeimā varētu sākties diskusijas par narkotiku lietošanas dekriminalizāciju. Tiekot strādāts Tieslietu ministrijas (TM) darba grupā. Aizvakar TM izlēma nevirzīt attiecīgos priekšlikumus uz Saeimu, atsaucoties uz politisku lēmumu. Ko jūs pats domājat par dekriminalizāciju?
Manuprāt, ass, skaidrs prāts ir cilvēka vērtība. Mana faktiskā rīcība bija apturēt narkotisko vielu lietošanas dekriminalizāciju, jo sabiedrība tam nav gatava. Arī sabiedrības vairākums pēc aptaujām ir pret lietošanas dekriminalizāciju.
Pēc kurām aptaujām?
Es varu atsaukties tikai uz to, ko esmu redzējis publiskajā vidē. Ir mediji arī publicējuši sabiedrības attieksmi pret narkotisko vielu lietošanas dekriminalizāciju. Vairākums ir pret.
Bet svarīgākais apstāklis: es apturēju šo iniciatīvu. Mēs komunicējām ar TM un norādījām, ka arī VP nepiekrīt narkotisko vielu lietošanas dekriminalizācijai.
Būtisks apstāklis, kāpēc nepiekritu šādai iniciatīvai, ir tas, ka skolās arī jaunieši brīžiem lieto un pat tiek iesaistīti vieglo narkotiku tirdzniecībā, kā marihuāna, un tā jau ir diezgan liela problēma.
Un arī valsts politika Latvijā nav bijusi tāda kā, piemēram, Amsterdamā, Holandē, kur šī lieta tad tiek attiecīgi regulēta: kas audzēs, kas tirgos, licences, nodokļi utt. Mums šādas sistēmas nav, mēs tam nepiekrītam. Līdz ar to, ja valsts nepiekrīt legālai šāda veida vieglo narkotisko vielu apritei, tad nav arī pamata dekriminalizēt narkotiku lietošanu. Svarīgākais ir tas, ka šobrīd par lietošanu sākotnēji ir paredzēta administratīvā atbildība. Tikai tad, ja jūs gada laikā, kad esat brīdināts par kriminālatbildību par atkārtotu lietošanu, atkārtoti lietojat, jums var iestāties kriminālatbildība.
Viens no argumentiem par labu dekriminalizācijai ir šāds: ja narkotiku lietošana tiktu dekriminalizēta, narkomāni būtu vairāk motivēti ārstēties. Ko jūs domājat par šādu apgalvojumu?
Manuprāt, tie, kas šobrīd mēģina aizstāvēt šāda veida ideju, ka nav nepieciešama kriminālatbildība, pirmkārt, spekulē, jo sākotnēji nevienam netiek piemērots kriminālsods, jo ir administratīvā atbildība.
No kurienes vispār nāca priekšlikums par dekriminalizāciju?
Tas radās TM darba grupā. Galvenā ideja bija atslogot VP darbu, lai netiktu ierosināts vairāk kriminālprocesu, bet atkal. Mēs šeit norādījām vienu būtisku apstākli.
Tas, ka tiks dekriminalizēta narkotisko vielu lietošana, nekādā veidā nesamazinās VP darbu. Tāpat, kad persona tiktu pieķerta pie narkotisko vielu lietošanas, tiktu sākta administratīvā lietvedība, kas pēc būtības nemaina procesuālo darbību skaitu.
Mēs pat teiktu, ka viņu varētu būt vairāk. Ja persona zinās, ka nav iespējams viņu saukt pie kriminālatbildības (kad ir tikai un vienīgi administratīvā atbildība, naudas sods), tad kāpēc man nelietot otro, trešo, ceturto un piekto reizi? Mēs arī zinām to, ka daudzas personas vispār nav spējīgas samaksāt administratīvo sodu, un es pat pieļauju, ka šis administratīvo procesu skaits palielinātos, un tas prasītu ļoti daudz resursu no VP puses.
Līdz šā mēneša beigām solījāt iesniegt valdībā iekšlietu infrastruktūras sakārtošanas plānu. Kas konkrēti tajā ir ietverts?
IeM ir sagatavojusi un šobrīd saskaņo informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem IeM valdījumā esošo nekustamo īpašumu uzlabošanai, kas ietver pamatā VP iecirkņu infrastruktūras uzlabošanu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo telpu sakārtošanu un valsts robežsardzes īpašumu sakārtošanu.
Ministru kabinetā tiks iesniegts ziņojums apstiprināšanai, ar ko valdībai būtu jāuzņemas ilgtermiņa saistības. Summa, kas būtu jāiegulda, no 2020. gada līdz 2045. gadam ir 148 miljoni 850 tūkstoši eiro.
Šobrīd notiek darbs pie 2020.gada valsts budžeta. Mēs esam paredzējuši, ka 2020.gadā infrastruktūras uzlabošanai valstī būtu atrodams finansējums tikai un vienīgi 500 tūkstošu eiro apmērā, 2021.gadā 1 miljons 520 tūkstoši eiro, un tad jau, sākot no 2022.gada, principiālas būtu investīcijas 6-7 miljonu eiro apmērā šo nekustamo īpašumu savešanai kārtībā. Pie tam Nodrošinājuma valsts aģentūrai šobrīd ir tiesības atsavināt nelikvīdos īpašumus, kas atrodas IeM īpašumā. Tas ir iestrādāts likumā par valsts budžetu 2019.gadā.
Kur varētu šo naudu paņemt?
Pirmkārt, tas ir visas valdības uzdevums, pārskatīt nelietderīgos tēriņus. Es jau esmu sen teicis, ka mums ir daudzi nevajadzīgi infrastruktūras objekti, kas tiek finansēti. Dažādas dabas takas (nu es tā abstrakti runāju), kam šī fiskālā ietekme uz budžetu ir diezgan būtiska, un mēs nevaram atrast naudu ne pasniedzējiem, ne ārstiem, ne infrastruktūrai.
Otrkārt, ir jāstrādā, lai sakārtotu nodokļu jomu. Lai valsts budžets iekasētu lielākus nodokļus, lai cilvēki un uzņēmēji varētu samaksāt nodokļus.
Nākamais veids, kā vēl mēs varētu meklēt līdzekļus,
tas pats konfiskācijas fonds. Viena no manām iecerēm ir veikt izmaiņas TM programmā “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu fonds”, atceļot maksimālo slieksni, kas ir noteikts normatīvajā regulējumā, proti, 2 miljoni eiro, paredzot, ka puse [visu konfiscēto līdzekļu] tiek ieskaitīta šajā TM programmā.
Tiesībsargājošām iestādēm, pamatojot savu nepieciešamību, būs iespējas pretendēt uz šiem līdzekļiem, kas būs ieskaitīti fondā.
Vai 2020. gadā iekšlietu darbinieki var cerēt uz algu pieaugumu?
Pirmā no pozīcijām, par ko mēs vēlētos cīnīties, ir mēnešalgas palielināšana koledžu kadetiem. Tas plāns būtu palielināt finansējumu no 455 eiro uz 588 eiro.
Principā ir kādi 346 kadeti. Tas varētu prasīt 2020.gadā papildus 839 705 eiro, bet tas ir ļoti nepieciešams, lai vispār kadeti nāktu un sāktu mācības Valsts policijas koledžā.
Otra pozīcija ir paredzēta IeM darbinieku algu palielināšanai, kuru algas pēc nodokļu nomaksas nepārsniedz 832 eiro. Kopā tās ir 4879 amatpersonas, un esam plānojuši, ka papildus budžetam būtu nepieciešami 14 miljoni 673 eiro.
Trešā kategorija, par ko mēs noteikti cīnīsimies, ir izmeklētāju algas, kuras uz likuma pamata ir piesaistītas rajona un pilsētas prokurora mēnešalgai. 2020. gadā uz likuma pamata ir paredzēts, ka valstij [šim nolūkam] jebkurā gadījumā jāatrod 7 miljoni 200 tūkstoši eiro.
Jūs esat viens no 4 ministriem, kam vēl aizvien nav izsniegta pielaide valsts noslēpumam. Kāpēc, jūsuprāt, Satversmes aizsardzības birojs pagaidām nav izsniedzis jums pielaidi?
Te nevar skatīties individuāli, kāpēc tikai man nav izsniegta. Pirmkārt, ir jāsaprot, ka katrai drošības iestādei, it sevišķi SAB, ir tāda kapacitāte un tādi resursi, kādi viņi ir. Arī vairākiem Saeimas deputātiem, it sevišķi jaunajiem, nav piešķirtas pielaides valsts noslēpumam, arī daudzajām ministriju vadošajām amatpersonām nav piešķirtas pielaides.
Es pieļauju domu, ka šobrīd pieprasījumu skaits SAB pēc pielaidēm vai pagarinājumiem ir daudz lielāks, nekā [SAB] ar šiem resursiem spēj apstrādāt pielaižu pieprasījumu skaitu.