Visstraujāk izzudīs tās darbavietas, kas prasa vidēja līmeņa prasmes un zināšanas, atstājot mazkvalificētus darbus vai tādus, kas prasa augsta līmeņa izglītību un prasmes.
Eksperti diskusijā norādīja, ka mainīsies arī uzņēmumu tipi, un princips "uzvarētājs paņem visu" kļūs aizvien izplatītāks. Starptautiskajos un nacionālajos tirgos pieaugs lielo tīkla uzņēmumu un koncernu ietekme. Pēc ekspertu paustā, cilvēki jau patlaban strādā attālināti, veidojas dažādas dalītas ekonomiskās darbības formas un nākotnē šī tendence tikai pieaugs.
Diskusijā eksperti prognozēja, ka daļa darbu nonāks "pelēkajā zonā", kurā netiek ievēroti līdzšinējie standarti un atbilstība darba aizsardzības un nodokļu politikas praksei, rezultātā radot negatīvu ietekmi uz nodarbināto aizsardzību un valsts sociālo un nodokļu sistēmu. Īpaši apdraudēta būs sabiedrības daļa ar zemiem ienākumiem un seniori, kas netiks līdzi digitalizācijai.
"Turības" profesore Maija Rozīte sacīja, ka izmaiņas būs vērojamas arī darba raksturā, jo izplatīsies princips, ka darbinieks ir sasniedzams jebkurā vietā un laikā. "Tā ietekmē izzudīs robežas starp darbu, atpūtu un privāto dzīvi. Tas savukārt biežāk izraisīs stresu un izdegšanu darbā. Jaunais darba raksturs vājinās gan spēju strādāt komandā, gan mazinās kolektīvo apziņu. Būtiski palielināsies arī plaisa starp darba tirgū pieprasītajām prasmēm un tām prasmēm, kuras nodrošina izglītības iestādes," skaidroja Rozīte.