Kādēļ pirmais atzinums par Deglava tilta drošību tika noklusēts? (22)

Dokumenta autentiskumu portālam TVNET apstiprināja pats Akimovs. Šajā apsekošanā ir arī viņa paraksts. Faktus, kas minēti portāla rīcībā esošajā dokumenta kopijā, Akimovs apstiprina. Konkrēti TVNET uzmanību pievērsis secinājums par tilta devīto balstu, kurā atklāti nopietni bojājumi.

“Kolonnai daļēji korodējis aptveres stiegrojums aptuveni 2 m zonā, garenstiegras netiek pilnībā iekļautas kolonnas konstrukcijā.

Palielinātas slodzes gadījumā, piemēram, betonēšanas darbi, smagsvara transporta slodze, garenstiegras var izkļauties un deformēties, kas var novest pie nopietniem un neatgriezeniskiem kolonnas konstrukcijas bojājumiem, tai skaitā daļēja vai pilnīga kolonnas sabrukšanas,”

teikts šā gada 1. aprīļa Deglava tilta tehniskajā apsekošanā.

Tomēr, kā apgalvo Edmunds Akimovs, uzreiz pēc šo bojājumu atklāšanas, kolonna tikusi nostiprināta.

“Šis teksts tika rakstīts tajā mirklī, kad vēl netika veikta pagaidu aptveru uzstādīšana. Visām garenstiegrām apkārt ir aptvere. Tur viņas ir nepieciešamas ģeometriskajā pozīcijā. Šajā gadījumā aptveres bija pilnībā korodējušas zināmā posmā un līdz ar to,

lai atjaunotu konstrukcijas ģeometrisko integritāti, lai kaut minimāli stiegras sadarbotos ar betona konstrukciju, tika veikta pagaidu stiegru nostiprināšana.

Tas tika izdarīts un līdz ar to šis pirmais kritiskais punkts tika atrisināts,” pauda Akimovs.

Viņš piebilst, ka tas neesot bijis tūlītējs drauds, bet tāds, ko nedrīkstot atstāt bez uzmanības.

“Es nevaru teikt, ka konstrukcija ir kļuvusi daudz drošāka pēc tam, bet ir atjaunots šīs konstrukcijas kopīgums minimālajā iespējamā formā. Ir noņemts zināms risks,” atzina inženieris.

Lūgts skaidrot 1. aprīļa tehniskā apsekojuma rezultātus, uzņēmuma SIA “Inženierbūve” vadītājs un Rīgas Tehniskās universitātes Transportbūvju institūta direktors Ainārs Paeglītis noliedz, ka būtu bijuši minētie riski.

“Nē nē, tā nav, tāda tā vēsture nebija,” intervijā TVNET teica profesors. Jāatzīmē, ka nedēļu pēc minētās tehniskās apsekošanas, uzņēmums ir sniedzis Būvniecības valsts kontroles birojam atskaiti 9. aprīlī, tātad nedēļu pēc atklātiem riskiem. 9.aprīļa atskaitē norādīts, ka pa tiltu var pārvietoties transports ar masu līdz 30 tonnām, liecina TVNET rīcībā esošās dokumentu kopijas. Tomēr Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) nav uzskatījis šīs atskaites par pilnīgām, jo tur neesot norādītas vairākas būtiskas lietas, piemēram, tilta balstu atlikušā betona biezums un tā stiprība, kā arī uz to brīdi nebija izpētīts kolonnu pildījums. 

Paeglītis pievērsa uzmanību tilta vēsturei. Deglava tilta projekts esot tapis pagājuša gadsimta sešdesmitajos gados. Toreiz, pēc inženiera vārdiem, lielo projektu pārvadus veidoja Maskavā, Pēterburgā vai Kijevā. Deglava tilta projekta autors ir Pēterburgas projektēšanas institūts. Tapēc līdz ar PSRS sabrukumu tilta projekta oriģinālā dokumentācija Latvijā nemaz nav pieejama.

Neskatoties uz to, Paeglītis apgalvo, ka tilta balsti tikuši labāk nostiprināti, nekā paredzēts sākotnējā projektā. Tapēc tie esot droši.

“Projektā bija paredzēts, ka būs čaula iekšā, kas būs aizpildīta ar betonu un tā līdz augšai, kā paredzēts projektā. Bet, acīmredzot, tajos laikos cilvēkiem arī gribējās nopelnīt un tad tie būvnieki taisīja racionalizācijas priekšlikumu.

Viņi izveidoja racionalizācijas priekšlikumu, saņēma par to prēmijas, un tāpēc mums ir stiprāki balsti. Līdz ar to par balstiem nav nekādu šaubu šobrīd. Mēs to arī ar aprēķinu pierādīsim, ka tādu nav,” norādīja profesors.

Patlaban Paeglīša vadītais uzņēmums SIA “Inženierbūve” gatavo jaunu atzinumu par tilta stāvokli.

“Mēs taisām pilnu inspekciju, jābrauc visi bojājumi aprakstīt, un daļa aprēķinu ir jāpilnveido. Tagad mēs taisām to pilno inspekcijas atskaiti, tādu riktīgu, kur viss būtu redzams, viss būtu aprakstīts,” saka Paeglītis.

Saskaņā ar profesora teikto, jaunais tilta tehniskais apsekojums varētu būt gatavs nedēļas laikā.

TVNET rīcībā esošā dokumentācija un abu kompetento ekspertu sniegtie apstiprinājumi par Deglava tilta tehniskiem apsekojumiem 1. un 9.aprīlī, ļauj izdarīt secinājumu, ka līdz 1.aprīlim pastāvēja pierādīts risks, ka tilta konstrukcijā var rasties neatgriezeniski bojājumi, ieskaitot kolonnas nr.9. daļēju vai pilnīgu sabrukšanu, ja tā tiktu pakļauta papildu slodzei, kas tilta remontdarbu dēļ ir iespējama varbūtība. Taču tūlītējs apdraudējums tika novērsts laika posmā no 1.aprīļa līdz 9.aprīlim, ko pierādīja SIA “Inženierbūve” eksperts.

Protams, nevaram izslēgt varbūtību, ka kāds no minētajiem ekspertiem varēja kļūdīties, jo tilta projekta oriģinālā dokumentācija nav pieejama Latvijā (visticamāk atrodama arhīvos Sanktpēterburgā),

tomēr – ja divu kompetentu ekspertu atzinumi ir atšķirīgi, tad pašvaldības un valsts vienīgajai prioritātei vienmēr ir jābūt objekta ekspluatācijas drošībai, tādēļ varam pieļaut, ka Deglava tilta slēgšana uz laiku ir bijis labākais risinājums;

vismaz līdz brīdim, kamēr tiek veikta kritiskā objekta skrupuloza apskate, veikti mērījumi un testi, lai eksperti gūtu argumentētu pārliecību par tilta drošību.

Jau ziņots, ka ceturtdienas rītā plkst.5 satiksmei slēgts Augusta Deglava ielas pārvads Rīgā, kā rezultātā būtiski mainīti sabiedriskā transporta maršruti un attiecīgajā galvaspilsētas daļā gaidāmi satiksmes sastrēgumi.

Kā informēja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, tilts būs slēgts līdz brīdim, kad Rīgas dome iesniegs BVKB dokumentus, lai birojs varētu pārliecināties par šā objekta drošību.

Patlaban viss liecinot, ka tilts apdraud sabiedrības drošību, tāpēc pieņemts šāds lēmums, skaidroja Ķuzis, norādot, ka tilts būs slēgts ne tikai automašīnām un sabiedriskajam transportam, bet arī operatīvajam transportam, gājējiem un velosipēdistiem.

"Es esmu stāvējis klāt ļoti daudzās traģēdijās, un man nav nekādas tiesības paļauties uz to, ka nekas nenotiks, tāpēc ir eksperti un tāpēc ir BVKB, lai panāktu, ka publiskās būves kontrolētu un skatītos, cik tā ir droša sabiedrībai," teica Valsts policijas priekšnieks.

Ķuzis informēja, ka tilts būs slēgts līdz brīdim, kamēr Rīgas domes amatpersonas iesniegs BVKB attiecīgo dokumentāciju, lai birojs pilnībā pārliecinātos par objekta drošumu.

"Mēs uzskatām, ka tas ir izdarāms ļoti īsā laikā. Es esmu gatavs pēc tam, saņemot no BVKB lēmumu, šo lēmumu [par tilta slēgšanu] atcelt," uzsvēra policijas priekšnieks.

Savukārt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Baraņņiks (S) norādīja, ka dome nav izpratusi, kādus dokumentus BVKB vēlas saņemt un kāpēc BVKB neņem vērā sertificēta Rīgas Tehniskās universitātes profesora atzinumu, ka tilts ir drošs. Arī Rīgas būvvalde, kas ir atbildīga par tehnisko stāvokli, paudusi, ka tiltu var ekspluatēt, norādīja domes priekšsēdētāja vietnieks. "Satiksmes departaments darīja visu nepieciešamo, lai pārliecinātu Valsts policiju un BVKB par to, ka tilts ir drošs, taču mums neizdevās pārliecināt. Tālākais jau ir policijas atbildība, kā tiks organizēta satiksme," norādīja Baraņņiks.