Nīderlandes parlaments pagājušā gada jūnijā apstiprināja seju aizsedzoša apģērba valkāšanu sabiedriskās ēkās un sabiedriskā transportā. Šis aizliegums neattiecas uz minētā apģērba valkāšanu uz ielas.
Vācijā ir aizliegts jebkādā veidā aizsegt seju, vadot automašīnu.
Seju valkājošu apģērbu valstī ir liegts nēsāt arī valsts ierēdņiem, tiesnešiem un armijā dienējošiem cilvēkiem.
Savukārt sievietēm, kas nēsā šādu apģērbu, ir pienākums atsegt seju gadījumā, kad nepieciešams apstiprināt šīs sievietes identitāti.
Austrijā liegums valkāt seju aizsedzošu apģērbu publiskās vietās ir spēkā kopš 2017.gada oktobra.
Savukārt Beļģijā šāds aizliegums stājās spēkā 2011.gada jūlijā.
Tikmēr Norvēģijā kopš 2018.gada jūnija ir aizliegts valkāt seju aizsedzošu apģērbu izglītības iestādēs.
Ierobežojumi attiecībā uz sejas aizsegšanu sabiedriskās vietās kopš 2016.gada ir spēkā arī Bulgārijā.
Šādus ierobežojumus ir noteikusi arī Luksemburga.
Vēl vairākās valstīs ierobežojumi attiecībā uz seju aizsedzoša apģērba valkāšanu ir spēkā atsevišķos reģionos vai pilsētās.
Starp šīm valstīm ir Itālija, Spānija un Šveice.
Reaģējot uz vairākiem teroristu pašnāvnieku uzbrukumiem, 2015.gadā ierobežojumi attiecībā uz seju aizsedzoša apģērba publisku nēsāšanu tika ieviesti Čadā, Gabonā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, kā arī atsevišķos Kamerūnas un Nigēras reģionos.
Savukārt Alžīrijā kopš 2018.gada oktobra šādā apģērbā ir aizliegts atrasties darba vietā.
Ķīnas Siņdznas reģionā ir spēkā aizliegums nēsāt gan seju aizsedzošu apģērbu, gan pārmērīgi garas bārdas.
Siņdznā dzīvo etniskie uiguri, kas ir musulmaņi.
Ķīna iepriekš tikusi smagi kritizēta pret uiguru diskriminēšanu un vajāšanu.
Diskusijas par nepieciešamību ieviest ierobežojumus attiecībā uz seju aizsedzoša apģērba nēsāšanu sākušās arī Latvijā.