Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa

Cīņa pret dezinformāciju: vai stingrāk jāregulē soctīkli? (38)

sociālie mediji Foto: Pixabay
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Otrdien Eiropas Savienības (ES) mājā tika aizvadīta diskusija “Dezinformācijas novēršana - virzība uz ierobežotāku vai atbildīgāku interneta vidi”. Baltijas mediju izcilības centra organizētajā pasākumā vairāki ārvalstu un pašmāju eksperti dalījās pieredzē, cīnoties ar dezinformāciju. Lielākoties runa bija tieši par Krievijas pēdējos gados izvērstajām dezinformācijas aktivitātēm. Diskusiju klātienē vēroja arī TVNET.

Vai sociālo mediju platformām ir jābūt vairāk regulētām? Vai tas nozīmē arī vairāk cenzūras? Ar šiem diviem jautājumiem sākās pieaicināto ārvalstu un arī pašmāju ekspertu viedokļu apmaiņa par cīņu pret dezinformāciju.

Somijas sabiedriskā medija “Yle” pētnieciskā žurnāliste Jesika Aro Krievijas dezinformācijas un viltus ziņu ietekmi izjutusi uz savas ādas. Tas notika, kad tika publicēts žurnālistes pētījums par “krievu troļļiem” Somijas mediju telpā un to ietekmi uz sabiedrību. Līdz ar pētījuma publicēšanu Jesika Aro pati kļuva par dezinformācijas un viltus ziņu mērķi un upuri. Tas sievietei lika nopietnāk raudzīties uz sociālo platformu regulējumu, diskusijas laikā atzina žurnāliste.

Jesika Aro uzskata, ka sociālie tīkli faktiski ļauj īstenot Krievijas sponsorētas dezinformācijas kampaņas, kas kaitē demokrātijai.

“Viņi ļauj darboties šiem krievu troļļiem un citiem ekstrēmistiem, un viņi pelna ar to. Tā kā viņi gūst no tā ienākumus, protams, ir jābūt regulējumam. Problēma ir tāda, ka sociālo mediju milži mēģina izvairīties no jebkāda regulējuma.

Viņiem ir milzīgs lobijs un PR mašīna, kas strādā uz to, lai izvairītos no jebkāda regulējuma. Mums viņi [sociālo mediju uzņēmumi] ir stingri jāregulē. Tāpat kā jebkurus citus uzņēmumus, kas vēlas izmantot mūsu pilsoņus un mūsu resursus, lai pelnītu. Viņi izmanto tik daudz mūsu pilsoņu privāto datu, ka viņiem acīmredzot ir jābūt atbildīgiem,” pārliecināta Aro.

Pētnieciskās aktivitātes dēļ sievietei esot draudēts. Saistībā ar šiem draudiem sākti arī vairāki kriminālprocesi.

Tiesas pirmajā instancē vairākiem ļaundariem esot piespriests nosacīts cietumsods, tomēr visi ir iesnieguši apelācijas prasības. Saistībā ar šiem notikumiem Aro bija pat spiesta kādu laiku dzīvot ārzemēs.

Piesardzīgāk uz stingru sociālo mediju regulējumu raugās prestižā dāņu laikraksta “Politiken” žurnālists Mikels Jarlners. Vīrietis piekrīt, ka regulējumam ir jābūt, taču medaļai ir arī otra puse, proti, virzība uz cenzūru, kas, pēc žurnālista domām, nav atbalstāma.

Vienlaikus diskutējot par mūsdienu dezinformācijas kampaņām runa nav tikai par Krievijas izvērstajām aktivitātēm, atzīst Jarlners.

“Runājot par viltus ziņām, mēs bieži lūkojamies uz Krieviju. Līdzīgi, runājot par terorismu, mēs automātiski skatāmies uz Islāma pasauli, bet beigās esam izbrīnīti, kad šis terorisms nāk no mūsu pašu sabiedrības. Piemēram, Breiviks, nesenais Jaunzēlandes terorakts. Un tieši tas pats notiek ar viltus ziņām. Mums ir jābūt ļoti piesardzīgiem, lai neasociētu viltus ziņas ar Krieviju vien,” pauda Jarlners.

Pamatojot savu apgalvojumu, eksperts minēja vairākus piemērus, kad dezinformācijas kampaņas izvērsa citas grupas. Piemēram, vēlēšanu laikā Bavārijas federālajā zemē Vācijā viltus ziņas izplatījuši ultralabējie grupējumi.

Diskusijas laikā izskanēja līdz šim Latvijā reti lietots jēdziens “junk news”. Kā paskaidroja Mikels Jarlners, “junk news” jeb “mēstuļu ziņas” izskatās kā īstas ziņas, taču tās bieži tiek veidotas uz slikti izpētītu materiālu bāzes, pamatojas uz puspatiesībām.

Izdevums “Politiken” veicis pētījumu, kura laikā tika atklāts, ka kopš 2015.gada vismaz 69 Dānijas parlamenta deputātu jautājumi ministriem tika pamatoti tieši ar mēstuļu ziņām.

Līdz ar to dezinformācijas izplatīšanā nereti piedalās arī paši politiķi, tādēļ sabiedrībai jābūt modrai, uzskata žurnālists.

Lai arī eksperts atzīst nepieciešamību pēc sociālo mediju regulējuma, tomēr nedrīkst ar šiem centieniem aiziet pārāk tālu.

“Kas mani patiešām uztrauc, ir tas, cik viegli mēs apspriežam jaunu cenzūras veidu, bet tajā pašā laikā nediskutējam par to, ko mēs varētu zaudēt. Mums ir jānotur ļoti sarežģīts līdzsvars,” secināja Jarlners.

Turpinot diskusiju, Valsts kancelejas direktora vietnieks Kaspars Ozoliņš atzīmēja, ka, vēršoties pret dezinformāciju, ir jāatceras, ka tā notiek ne vien sociālajos tīklos, bet arī tradicionālos medijos. Atbildot uz TVNET jautājumu par dezinformācijas riskiem gaidāmo Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā, Ozoliņš pauž, ka tiešu risku Latvijai patlaban neesot.

“Riski, protams, ir līdzvērtīgi visām ES dalībvalstīm. Zinām, ka ietekme līdz šim caur sociāliem medijiem ir bijusi diezgan ievērojama. Tas, ko mēs redzam, - tieša ietekmēšana attiecībā uz vēlētāju izvēlēm un potenciāliem noskaņojumiem pirms vēlēšanām masīvā veidā netiek veikta,” zināja teikt Kaspars Ozoliņš.

Savukārt Viļņas universitātes lektors Nerijus Maliukevičs, diskutējot par Krievijas lomu dezinformācijas kampaņu īstenošanā, teica, ka tā nav vienīgā, kas izvērš šādas kampaņas. Tomēr Krievijas informatīvās aktivitātes esot iedvesmojušas dažādus citus spēkus.

“Es piekrītu, ka tas neattiecas tikai uz Krieviju. Es domāju, ka Kremļa agresīvās stratēģijas ir ģeniālas ar to, ka tās parādīja piemēru, un tagad viņi vienkārši piegādā šīs stratēģijas ikvienam, kas ir gatavs tās lietot. Populistu kustības vienkārši saskata iespējas lietot šīs stratēģijas,” teica eksperts.

Maliukevičs arī pastāstīja par vienu aktuālu tendenci. Politiķi, saskaņā ar pētnieka teikto, bieži par “viltus ziņām” dēvē informāciju, kas nāk no viņus kritizējošiem cilvēkiem, piemēram, žurnālistiem.

Runājot par risinājumiem, kā tikt galā galvenokārt ar Krievijas radītiem dezinformācijas draudiem, ES stratēģiskās komunikācijas darba grupas “East StratCom Task Force” pārstāvis Jons Kists pastāstīja par ES rīcības plānu cīņā pret dezinformāciju. Kopš 2015. gada šis darbs notiek trijos virzienos. Pirmkārt, katram dezinformācijas gadījumam tiekot sniegts atspēkojums. Otrkārt, tiekot stiprināti brīvi un neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi Austrumeiropā. Treškārt, tiek apkopoti un izklāstīti dezinformācijas un viltus ziņu piemēri. Apkopotā veidā šī informācija ir pieejama vietnē “EU vs Disinfo”. Šāds dezinformācijas apkopojums, pēc Kista vārdiem, ir nepieciešams, lai vairotu iedzīvotāju sapratni par šo parādību. Izņemot minēto, rīcības plānā liels uzsvars tiekot likts uz medijpratības attīstību, norādīja Jons Kists.

Diskusijas noslēgumā vairāki eksperti bija vienisprātis:

sociālie tīkli ir jāregulē vairāk. Tajā pašā laikā tas nedrīkst novest pie cenzūras.

Vienlaikus eksperti secinājuši, ka patlaban pietrūkst datu par viltus ziņu reālo ietekmi uz cilvēku izvēlēm. Tāpēc ir nepieciešams veikt vairāk pētījumu šajā jomā.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu