Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Japānas, ASV, Lielbritānijas un Francijas vietā par savām mājām izvēlēties Latviju (35)

Japāņa stāsts
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Foto no personiskā arhīva

Sabiedrībā bieži dzirdams apgalvojums, ka "Latvijā viss ir slikti, jābrauc uz ārzemēm". Ja citi par to tikai runā, daudzi tā arī izdara un aizbrauc uz neatgriešanos. Tomēr mūsu vidū ir arī cilvēki, kuri pametuši savas mājas, lai brauktu dzīvot un strādāt Latvijā. Viens no šādiem cilvēkiem ir "Draugiem Group" uzņēmuma darbinieks Johei Išiguro - vīrs, kurš dzimis un audzis Japānā, mācījies ASV, dzīvojis arī Lielbritānijā un Francijā, bet jau gadu par savām mājām sauc Latviju.

- Cik ilgi Jūs jau dzīvojat Latvijā?

- Latvijā dzīvoju jau gadu. Es šeit pārcēlos pagājušā gada aprīlī, tādēļ jā – ir apritējis tieši gads, kopš esmu šeit!

- Ko jūs darījāt, dzīvojot Japānā?

- Līdz 15 gadu vecumam nodzīvoju Tokijā. Pēc tam aizbraucu uz ASV, kur trīs gadus mācījos vidusskolā. Pēc tās pabeigšanas, atgriezos Japānā, kur pabeidzu augstskolu. Pēc augstskolas beigām aizbraucu dzīvot uz Lielbritāniju. Es vēlējos attīstīt savu grafiskā dizainera karjeru. Pirmos trīs gadus strādāju vizuālajā tirdzniecībā (visual merchandiser) un tad manas darba vīzas termiņš beidzās, tādēļ atkal nācās atgriezties Japānā. Tomēr mana vēlme bija dzīvot kaut kur Eiropā. Tāpēc es pārcēlos uz Franciju.

Es iepazinos ar cilvēku no Latvijas, ar ko esmu kopā trīs gadus. Tad arī radās ideja pārcelties uz Latviju, lai varētu dzīvot kopā, tad nu arī atbraucām šeit. Latvijā es atradu darbu uzņēmumā, kam bija vajadzīgs darbinieks, kurš runā japāņu valodā. Jūs jau paši saprotat – Latvijā japāņu valodā runājoši cilvēki ir retums, un japāņi, kas šeit dzīvo – tie varētu būt ap 20 – 30... Tas bija mans pirmais darbs, bet tas man nepatika, tāpēc sāku meklēt citu darbu un sociālajā tīklā “Facebook” ieraudzīju sludinājumu, ka “Printful” meklē mārketinga speciālistu, kurš veidos saturu japāņu valodā. Padomāju – kāpēc gan ne? Līdzīgu darbu jau biju strādājis Parīzē, tāpēc arī pamēģināju un esmu šeit!

- Jūs esiet dzīvojis vairākās valstīs – Japānā, ASV, Lielbritānijā, Francijā... Kāds bija jūsu pirmais iespaids par Latviju?

- Man bija ļoti labas un pozitīvas domas par Latviju un tās iedzīvotājiem. Cilvēki šeit ir samērā kautrīgi, nav tik atvērti kā Lielbritānijā vai ASV, bet, iepazīstoties ar viņiem, latvieši kļūst ļoti izpalīdzīgi. Piemēram, kad veikalā cenšos runāt latviski, tad ir vietējiem ir tā: “Wow! Tu runā latviski! Tas tiešām ir forši!” Katra diena Latvijā man ir kā piedzīvojums, jo es acīmredzami neesmu vietējais. Daudz kur ejot, es bieži dzirdu jautājumus: “No kurienes tu esi? Vai tu šeit dzīvo?” Daudzi ir ļoti ziņkārīgi un grib zināt par manu izcelsmi. Bet man ļoti patīk Latvija.

- Runājot par valodu, Latvijā dzīvo daudz cittautieši, kuri šeit pavadījuši visu dzīvi, tā arī nezinot ne vārda latviski...

- Jā, man daudzi latviešu kolēģi ir stāstījuši par konfliktsituācijām starp latviešiem un krieviem. Mans uzskats ir tāds – ja reiz es pārceļos uz kādu citu valsti, tad nemācīties tās valsts valodu – tas ir rupji! Jāiemācās ir vismaz līdz pamata līmenim. Tieši tāpēc pirmais, ko darīju, pārceļoties uz Latviju – atradu latviešu valodas skolotāju. Trīs mēnešus intensīvi mācījos latviešu valodu, un tagad man latviešu valoda ir A1 līmenī. Piemēram, veikalā vai restorānā es jau varu kaut ko palūgt latviešu valodā. Es uzskatu, ka tas ir tikai sākums. Man ļoti patīk latviešu valoda – tā ir ļoti skaista.

- Kuru valodu ir grūtāk mācīties – japāņu vai latviešu?

- Viennozīmīgi, japāņu. Tas ir tāpēc, ka japāņu valodā tiek izmantoti trīs dažādi alfabēti. Latvijā, tāpat kā lielākajā daļā Rietumvalstu – latīņu alfabēts. Japāņu mutvārdu - draudzīgā un neformālā valoda nav tik sarežģīta, bet valoda rakstos ir ļoti sarežģīta. Viens no alfabētiem – Kandži, ir cēlies no ķīniešu valodas. Tur ir tūkstošiem dažādu variāciju. Pat man, kuram japāņu valoda ir dzimtā, ir atsevišķi vārdi, kurus es nevaru ne izrunāt, ne uzrakstīt. Tāpēc jā - japāņu valoda ir daudz sarežģītāka nekā latviešu.

- Kādas bija lielākās grūtības, ar kādām saskārāties, pārceļoties uz Latviju?

- Kad es pārcēlos uz šejieni, sapratu, ka Latvija ir maza valsts, un šeit nav sastopami daudz japāņi. Līdz ar to man nebija informācijas, kā darīt vairākas lietas, piemēram, kā šeit atrast darbu, vai kā atrast dzīvokli, atvērt bankas kontu. Tā kā runāju angliski, tad kaut kādu informāciju izdevās iegūt. Tomēr man bija grūti sagatavoties, jo informācijas bija ļoti maz.

- Vai jūs kontaktējaties ar kādu Japānā, stāstāt par Latviju?

- Es rakstu blogu japāņu valodā par saviem iespaidiem, par to, kas notiek šeit. Un tas Japānā kļuva par sava veida hitu, jo japāņi lielākoties neko nezina par Latviju, un nezina, kur tā atrodas. Šī gada laikā, kopš esmu šeit nodzīvojis, sapratu, ka būtu ļoti noderīgi – dalīties ar informāciju, jo es esmu japānis, kurš dzīvo Latvijā. Līdz šim Latvijā es neesmu sastapis nevienu citu japāni, izņemot tūristus vecpilsētā.

- Kā, piemēram, japāņi redz Latviju?

- Kopumā var teikt, ka japāņiem ir labs priekšstats par Latviju un Baltijas valstīm. Viņi gan drīzāk Latviju, Lietuvu un Igauniju redz kā vienu kopumu – Baltiju. Taču tūrisms uz Baltijas valstīm Japānā raisa plašu interesi. Piemēram, pagājušā gada novembrī man bija jādodas uz Japānu, jo bija jānokārto atsevišķas dokumentu lietas. Un tad es uzzināju, ka Japānā ir veikals, kur pārdod preces no Latvijas. Man izdevās parunāt arī ar šī veikaliņa īpašnieci, kas ir jāpāniete. Viņa teica, ka interese par Baltijas valstīm ir ievērojami pieaugusi. Jā, japāņi visbiežāk precīzi nezinās, kur Latvija atrodas, jo nereti Baltija tiek jaukta ar Skandināviju. Bet Latvijai ir iespējas – tā ir lieliska valsts, un tūristu interese par to pieaug. Cenas šeit ir salīdzinoši draudzīgas, jo aiziet uz restorānu Rīgā ir lētāk, nekā, piemēram, Somijā. Es domāju, ka Latvija ir ļoti labs galamērķis, jo šeit cenas, salīdzinot ar Rietumeiropu, nav tik augstas, bet tāpat var labi sajust, kāda ir Eiropa.

- Tātad Latvija un Baltijas valstis japāņu acīs ir kaut kas neatklāts?

- Jā. Tad, kad es saku, ka dzīvoju Latvijā, esmu sapratis to, ka cilvēki tāpat domā, ka esmu no Lietuvas, jo abas šīs valstis jauc. Līdz ar to, man telefonā ir jārāda kartē Latvija, un jāskaidro, ka esmu no šejienes, nevis Lietuvas. Bet pagaidām tāpat - daudziem maniem tautiešiem vēl nav īsti skaidrs, kas ir Latvija.

- Kā ar jums? Tajā laikā, kad dzīvojāt Tokijā, vai bija kaut kas zināms par Latviju?

- Ne gluži... Jā, es zināju un biju dzirdējis, ka Latvija ir daļa no Baltijas valstīm, kas kopumā ir trīs. Bet ar to manas zināšanas par Latviju beidzās.

- Respektīvi, vairāk informāciju Japānā ir iespējams iegūt par lielajām Eiropas valstīm, piemēram, Vāciju, Zviedriju?

- Tās ir visā pasaulē plaši zināmas valstis, arī kā tūrisma galamērķi. Es domāju, ka tas ir saistāms arī ar valodas barjeru. Japāņiem patīk doties ceļojumos kopā ar gidu. Tādā gadījumā viņiem nav jādomā par valodas problēmām. Dodoties ceļojumā, tūristiem ir gids, kurš zinās arī vietējo valodu. Tāpēc vietējās tūrisma aģentūras piedāvā ceļojumus uz lielajām Eiropas valstīm, piemēram, Spāniju un Franciju, bet ne uz Latviju vai citām mazajām valstīm, līdz ar to Latvija Japānā ir kā tāda neatklātā zeme.

- Jūs jau Latvijā esat nodzīvojis gadu. Vai jūs varat teikt, ka Latvija ir valsts, kur nodzīvot savu atlikušo dzīvi?

- Man jāsaka, ka jā. Tas ir tāpēc, ka garāk esmu dzīvojis lielpilsētās. Kādā brīdī es sapratu, ka man jau kļūst nelabi no tā, ka man apkārt ir tik daudz cilvēku. Esmu sapratis, ka Rīgā ir ideāls iedzīvotāju skaits, un tā ir galvaspilsēta, kas piedāvā daudz iespējas. Vienīgi žēl, ka mums nav “Starbucks” (smejas).

Šeit ir daudz, ko darīt, šeit nav ļoti lieli cilvēku pūļi. Kas vēl mani pārsteidza – Rīgai, esot galvaspilsētai - šeit ir ļoti daudz dabas. Līdz šim manā dzīvē ļoti pietrūka dabas klātbūtne. Tāpēc pirmais iespaids, redzot Rīgu, bija tāds – jā, šeit tiešām ir daudz dabas. Tas ir kaut kas, ko ilgāku laiku biju vēlējies. Ņemot vērā, ka esmu Latvijā dzīvojošs japānis, man ir tādas kā īpašas prasmes, respektīvi – zinot japāņu valodu, ir daudz labu darba iespēju. Es domāju, ka arī pašreizējo darbu ieguvu, pateicoties savām japāņu valodas zināšanām. Piemēram, Lielbritānijā vai Francijā japāņiem ir daudz lielāka konkurence, nekā šeit. Domāju, ka dzīvošana Latvijā būs ļoti laba manai karjerai un es sevi arī redzu Latvijā uz vēl daudziem gadiem.

- Vai jūs ieteiktu apmeklēt Latviju arī saviem draugiem un ģimenei?

- Jā, kāpēc gan ne? Latvija ir maza valsts ar savu unikālo kultūru. Tomēr es arī ieteiktu apmeklēt arī Lietuvu un Igauniju, un katrā valstī pavadīt vairākas dienas. Manuprāt, tas būtu ļoti labs ceļojums.

- Un kā jūs pats? Esat bijis Latvijas kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā?

- Jā. Lietuva man īsti nepatika. Tā mazliet atšķiras no Latvijas, bet Igaunija ir kā maza Somija. Man personīgi Latvija liekas kā ērtākā un labākā valsts no Baltijas.

- 4. maijā Latvija svin savu neatkarības atjaunošanas 29. gadadienu. Ko jūs varētu novēlēt Latvijai un tās iedzīvotājiem?

- Es esmu no valsts, kas pagātnē ir iebrukusi citās valstīs. Tāpēc kā cilvēks no tādas valsts, varu novēlēt, lai Latvijas iedzīvotāji novērtē faktu, ka Latvijai izdevās iegūt neatkarību. Jānovērtē, ka ir iespēja saglabāt savu unikālo kultūru un valodu. Tas ir lieliski, ka ir iespēja kontrolēt pašiem savu valsti. Vēlos šeit ikvienam teikt, ka esiet priecīgi, ka Latvija ir brīva un neatkarīga. Jā – mīliet savu valsti!

- Paldies par interviju!

- Paldies

Svarīgākais
Uz augšu