/nginx/o/2019/05/05/12139223t1h0f26.jpg)
ASV dzīvojošie Gaiziņkalna mantinieki jau pirms trim gadiem nolēma Latvijai simtgadē uzdāvināt Latvijas augstāko virsotni, taču dāvinājuma līgums joprojām nav noslēgts. Ja neizdosies vienoties par kompromisu, dāvinājumu Latvija varētu arī nepieņemt, svētdien vēstī LNT Ziņas.
Līgums nav noslēgts, jo tam izrādījies daudz juridisko šķēršļu, turklāt arī dāvinātāja izvirzījusi jaunus nosacījumus, kuru izpildi valsts uzskata par pārāk dārgu. Gaiziņkalna īpašniece Inese Apele plāno ierasties Latvijā, lai turpinātu šobrīd strupceļā nonākušās sarunas. Ja neizdosies vienoties par kompromisu, par jomu atbildīgais vides attīstības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) pieļauj, ka dāvinājumu Latvija varētu arī nepieņemt.
Vispirms secināts, ka virsotne, kuras platība ir nepilns hektārs, ir pārāk maza, lai to nodalītu no kopējā vairāku desmitu hektāru plašā īpašuma, turklāt nodalīšana maksā naudu. Tā kā dāvinājums valstij nozīmīgs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tam radusi risinājumu. Taču kalna īpašnieki izvirzījuši jaunus nosacījumus, kuru izpilde prasītu lielus ieguldījumus.
"Vienkāršus dāvinājumus mēs pieņemam ļoti ātri. Toties šis dāvinājums ir ar gana sarežģītiem nosacījumiem - ka kalnā jābūt Tālavas taurētāja skulptūrai, Saules pulkstenim, karogam, līdz ar to viss tas process ir kļuvis sarežģītāks," LNT Ziņām skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektors Juris Jātnieks. Piemēram, Tālavas taurētāja skulptūras izmaksas tiek lēstas 50 000 eiro, vides objekta "Saules pulkstenis" izmaksas - 150 000, skatu torņa būvniecības izmaksas tiek rēķinātas vismaz 3 miljonu robežās. Turklāt uz virsotnes atrodas daļa slēpotāju pacēlāja, par kura nojaukšanu prasīti 70 000 eiro.
Pagaidām ir izpildīts tikai viens dāvinātājas nosacījums - masts Gaiziņkalna virsotnē, kurā plīvo sarkanbaltsarkanais karogs, par to gādājusi vietējā Madonas novada pašvaldība. Kad šeit sliesies skatu tornis, tad karogam jāplīvo tornī - tā pieprasa kalna īpašniece.
DAP liek cerības uz ziedotāju atsaucību. Tikmēr Pūce uzsver, ka Gaiziņkalns valsts īpašumā nonāks tikai gadījumā, ja pusēm izdosies vienoties par saprātīgu kompromisu. Uz LNT Ziņu jautājumu, kā valsts rīkosies, ja īpašniece no prasībām neatteiksies, Pūce norāda, ka valsts šo dāvinājumu nepieņems.
Gaiziņkalna īpašniece Apele LNT Ziņām pastāstīja, ka plāno drīzumā ierasties Latvijā, lai turpinātu šobrīd strupceļā nonākušās sarunas un ir gatava kompromisiem. "Mani nosacījumi bija tikai tas, ko es gribu redzēt. Es vispār neteicu, ka Latvijai tas jādara. Ja valstij nav naudas, tad nav naudas. Cerēju, ka tad ar ziedojumiem piedalītos cilvēki. Ja tiešām Latvijā nevienam neinteresēs, tad būtu ļoti žēl," skaidro Apele. Attiecībā uz pacēlāju slēpošanas trases galā sieviete ir gatava dažādiem risinājumiem.