"Pienākumu solidarizēties ar Tibetu nosaka arī mūsu valsts vēsture," viņš uzsvēris, atgādinot, ka 1990.gadā, kad Lietuva paziņoja par savas valstiskās neatkarības atjaunošanu, vienu no pirmajām atbalsta telegrammām tā saņēma no Tibetas budistu garīgā līdera Dalailamas, un tobrīd šim atbalstam bija liela nozīme.
"Ja paraugāties Āzijas kartē, tur nav atrodama Tibeta, tur ir Ķīna. Ja jūs paskatītos tābrīža pasaules kartēs - tur nebija nekādas Lietuvas, bija tikai viens milzīgs sarkans traips, un bija soļi, kuri palīdzēja mums atgriezties pasaules kartē, tādēļ mums jāatbalsta Tibeta pasaules kartē," sacījis Vidūns.
Tikmēr pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas līderis Vītauts Landsberģis atzinis, ka situācija Lietuvas neatkarības atjaunošanai tobrīd pasaulē bija labvēlīgāka.
"Pasaule nebija tik konformistiska, mazāk centās pielāgoties lielajām diktatūrām, acīmredzot vairāk nekā šobrīd spēja novērtēt brīvību un demokrātiju," viņš spriedis.
Landsberģis atgādinājis, ka Tibetas tautas pastāvēšana, iespējams, ir apdraudēta, lai gan tibetieši "ir ļoti noturīgi savā garā un pārliecībā, ka viņi grib dzīvot un viņiem jādzīvo kā tautai, kā savdabīgai, neatkārtojamai pasaules kultūrai ar savu ticību, tradīcijām un visu garīgo saturu".
Kā savukārt norādījis Sangajs, Ķīnas politika vērsta uz asimilāciju. Pēc viņa teiktā, Tibetā iznīcināti gandrīz visi budistu klosteri, skolās jau no mazajām klasēm tiek mācīta ķīniešu valoda, mūziķiem jādzied ķīniešu valodā un jānēsā ķīniešu tradicionālais apģērbs.
"Viņi grib tibetiešus pārvērst par ķīniešiem," viņš stāstījis, bet piebildis, ka no pilnīgas asimilācijas Tibetu savā ziņā sargā klimats, jo daudziem ķīniešiem Tibetas ziemas šķiet pārāk aukstas.
Lietuvas valdība Tibetu oficiāli uzskata par Ķīnas daļu, bet kopā ar citām Eiropas Savienības valstīm iestājas par mierīgu noregulējumu Ķīnas valdības un tibetiešu attiecībās.
Ķīnas vēstniecība Lietuvā pirmdien nosodījusi Tibetas trimdas administrācijas vadītāja vizīti Lietuvā un viņa preses konferenci Seimā un nosaukusi to par "nopietnu politisku incidentu", paziņojot, ka preses konferences dalībnieki "nav ņēmuši vērā lielos Tibetas sasniegumus pēdējo gadu desmitu laikā un ignorējuši tibetiešu panākto lielo ekonomisko, sociālo un kultūras progresu".