Šā gada 5.maijā Maskavas Šeremetjevas lidostā pēc ārkārtas piezemēšanās sadega Krievijas nacionālās aviokompānijas “Aeroflot” iekšzemes reisa pasažieru lidmašīna “Sukhoi Superjet 100” - šajā katastrofā dzīvību zaudēja 41 cilvēks. Šis negadījums bija kārtējais skumjais punkts “Superjet 100” vēsturē. Iepriekš no šīs lidmašīnas izmantošanas pakāpeniski atteicās visas ārvalstu lidsabiedrības, to skaidrojot ar dažādiem sarežģījumiem šo lidmašīnu tehniskajā apkopē. Krievijas medijs “Meduza” stāsta par to, kā būvēts šis lidaparāts un ar kādām problēmām tam nācies sastapties.
Vai “Superjet 100” ir vienīgi Krievijas projekts?
Lidmašīna “Superjet 100” tika iecerēta kā starptautisks projekts, jo tā to būtu iespējams vienkāršāk virzīt globālajā tirgū.
Liela daļa šo lidmašīnu detaļu tiek ražota ārzemēs. Piemēram, aptuveni trešdaļa “Superjet 100” detaļu ir ražota Francijā.
Šajā projektā piedalās arī Itālijas, Vācijas un ASV uzņēmumi.
Kā jau ierasts jaunākās paaudzes lidaparātu būvniecībā, arī “Superjet 100” ir izgatavots, plaši izmantojot dažādus kompozītmateriālus.
“Superjet 100” dzinēji ir vieni no ekonomiskākajiem savā klasē, bet lidmašīnas vadības sistēmas ir līdzvērtīgas citu valstu lidaparātos pieejamajām.
Kā ar “Superjet 100” drošību?
Krievijas aviobūves uzņēmums “Sukhoi” līdz šim izgatavojis gandrīz 200 “Superjet 100” vienības.
Tomēr šīs lidmašīnas lido salīdzinoši maz, tāpēc statistika par šo lidmašīnu drošību ir ierobežota.
Civilās aviācijas negadījumu datubāzē ir informācija par vairāk nekā desmit gadījumiem, kas saistīti ar “Superjet 100”.
Lielākā daļa no tiem ir saistīti ar lidmašīnu tehniskajām problēmām.
Pirms avārijas Šeremetjevā, vienīgā aviokatastrofa, kuru piedzīvojusi “Superjet 100” lidmašīna, notika 2012.gadā – tad lidmašīna Indonēzijā avarēja demonstrācijas lidojumā, kura mērķis bija ieinteresēt potenciālos pircējus.