Ne tikai sankcijas: iemesli, kādēļ investīciju gigants "Morgan Stanley" pametīs Krieviju (8)

“Morgan Stanley” pārstāvji paziņojuši, ka no Krievijas finanšu sektora uzņēmums aizies līdz ar nākamā gada sākumu. Lēmums par investīciju bankas Krievijas nodaļas likvidēšanu pieņemts vēl 2018. gada beigās, taču līdz šim vēl nebija zināms precīzs laiks, kad amerikāņu investīciju banka pametīs Krieviju.

2018. gada decembrī tika ziņots, ka “Morgan Stanley” pārcels valūtu, tirdzniecības un akciju tirdzniecības operācijas no Krievijas uz savu Londonas biroju. Toreiz “Bloomberg”, atsaucoties uz saviem avotiem vēstīja, ka Krievijā vairs netiks veikti jebkāda veida darījumi ar akcijām un valūtu.

Tomēr pilnībā investīciju grupa pamest Krieviju negrasās – tā turpinās darbu korporatīvo finanšu, investīciju un nekustamā īpašuma jomā, konsultējot savus klientus.

“Morgan Stanley” lēmumu par restrukturizāciju sauc par pamatotu. Tas pieņemts, jo Krievijā klientu aktivitāte ir būtiski kritusies, un arī attīstības perspektīvas nav vērtējamas pozitīvi. Būtisku lomu “Morgan Stanley” lēmuma pieņemšanā nospēlējušas arī ASV un Eiropas Savienības noteiktās sankcijas, kas 2014. gadā tika noteiktas pret Krieviju.

Sankciju dēļ Krievijā ir mainījušies arī dažādi normatīvie akti un likumdošana, kas būtiski ietekmē ārvalstu banku darbību Krievijā (piemēram, likums par “ārvalstu aģentiem”). Šādi likumdošanas grozījumiem būtiski ietekmē tirgus stabilitāti, kas Krievijā jau vairākus gadus ir būtiski pasliktinājusies.

Pašlaik ārvalstu bankām Krievijā ir ļoti sarežģīti veikt darījumus kapitāla un akciju tirgū, jo klienti kļūst arvien mazāk, un palikušie klienti kļūst neaktīvāki. Banka atgādina, ka vēl pirms Krievijas agresijas Ukrainā un starptautiskajām sankcijām Krievija viens no lielākajiem finanšu darījumu tirgiem Eiropā, savukārt “Morgan Stanley” bija kļuvis pat par līderi Krievijā veikto darījumu jomā.

“Morgan Stanley” ir ASV finanšu gigants, kam pieder lielākais biržas bizness pasaulē. Bet brokeru biznesa, uzņēmums darbojas arī citās jomās, veicot operācijas naudas, valūtas un kreditēšanas tirgos, sniedz banku un investīciju pakalpojumus saviem klientiem, kā arī vada dažādus aktīvus. Tajā pašā laikā banka nav iekļauta noguldījumu apdrošināšanas sistēmā un nepiesaista līdzekļus no privātpersonām.

Krievijā ASV investīciju gigants ienāca neilgi pēc PSRS sabrukuma – 1994. gadā, kad tika atvērta “Morgan Stanley” pārstāvniecība. Pilnvērtīgs meitasuzņēmums, kas reģistrēts Krievijā, visas nepieciešamās licences bankas, akciju tirgus un depozītdarījumu darījumiem ieguva 2005. gadā.

Pašlaik “Morgan Stanley” ir kļuvusi par kārtējo Rietumvalstu banku, kas pieņem lēmumu aiziet no Krievijas. Ārvalstu finanšu uzņēmumu aiziešana no Krievijas finanšu tirgus sākās pēc tam, kad 2014. gadā ASV un ES noteica sankcijas pret Krieviju.

2015. gadā “Royal Bank of Scotland”, kas specializējās lielu korporatīvo klientu apkalpošanā, paziņoja par to, ka “piespiedu kārtā ir jāpamet Krievija”. Līdzīgi rīkojās arī vācu investīciju banka “Deutsche Bank”, bet gadu vēlāk darbību pārtrauca arī “Barclays”. 2016. gadā Krievijas klientus pārtrauca apkalpot arī “Credit Suisse”, kas gan specializējās uz bagātu klientu apkalpošanu. Vēlāk banka samazināja arī darbinieku skaitu, kas atbildēja par operācijām Krievijā.

Pērn informēti avoti informēja laikrakstu “Forbes”, ka “Morgan Stanley” nav vienīgā ASV finanšu iestāde, kas vēlas pamest Krieviju. Vēl viena banka, kas gatavojas līdzīgam solim, ir “Bank of America Merrill Lynch”, kas daļu operāciju var pārcelt uz Londonu.

Tomēr starptautiskās sankcijas nav vienīgais faktors, kas veicinājis lielo finanšu uzņēmumu aiziešanu no Krievijas. “Gazeta.ru” norāda, ka pirmās problēmas sākušās pēc globālās finanšu krīzes 2008. gadā, kad vairākas ārzemju kompānijas samazināja darbinieku skaitu Krievijā, bet vēlāk, sākoties Krievijas agresijai Ukrainā un pēc Krimas okupācijas Krievijas finanšu sektoram būtiskas problēmas sagādājušas sankcijas.

Tomēr Krievijas ekonomiku sagaida jaunas problēmas – ASV jau ilgāku laiku draud atslēgt Krieviju no starptautiskās norēķinu sistēmas “SWIFT” - lēmums par to varētu tikt pieņemts kādā no nākamajām sankciju kārtām.

Pērn Krievijā jau tika fiksēts ārvalstu investīciju plūsmas aizplūšanas rekors. Tā, piemēram, ārvalstu investīcijas 2018. gadā samazinājās par gandrīz 16 miljardiem dolāru. Tas ir lielākais rādītājs kopš 1997. gada, kopš Krievijas Centrālā banka ir apkopojusi šādus rādītājus.

Biznesa vidi Krievijā pasliktina ne tikai sankcijas, bet arī “politiskā izrēķināšanās” - būtisku iespaidu uz Krievijas investīciju vidi atstājusi tā saucamā Maikla Kalvi aizturēšana.

“Baring Vostok” fonda dibinātājs, amerikāņu investors Kalvi tiek apsūdzēts vairāk nekā 2,5 miljardu rubļu (aptuveni 34,3 miljonu eiro) zādzībā no bankas “Vostočnij”. Kalvi savu vainu kategoriski noliedz un viņam līdz 14. jūlijam noteikts mājas arests.

Šai lietai līdzi seko arī ārvalstu investori, un daudzi eksperti jau brīdinājuši, ka Kalvi lieta atstās negatīvas sekas uz investīciju klimatu Krievijā.