Pazīstams, tāds, kas jāiepazīst, un pēc brīža jau atkal pazīstams. Tā pavisam īsi var raksturot pirmo tikšanos ar jauno Range Rover Evoque.
Pirmie iespaidi: Range Rover Evoque ‘19
Tālajā 2011.gadā Land Rover zīmols Range Rover pasauli iepazīstināja ar modeli Evoque jeb, citiem vārdiem sakot, spēra kāju jaunā, pašu vēl neapgūtā, kompakto apvidnieku teritorijā. Turklāt to darīja ļoti pārliecināti un pārliecinoši. Pārliecināti tādā ziņā, ka piedēvēja arī šim modelim īsta Range Rover izcilās spējas pārvietoties sarežģītā apvidū un pārliecinoši tādā ziņā, ka Evoque guva apskaužamu atsaucību jauno auto pircēju vidū. Ja pareizi atminos, tad Latvijā ap divdesmit cilvēkiem savu izvēli par labu Evoque bija izdarījuši no bilžu aplūkošanas vien.
Evoque nenoliedzami ir atraktīvs auto, un to aplūkojot radās iespaids, ka šiem auto liktenis lēmis dzīvot pilsētā vai piepilsētas privātmāju ciematos nevis cīnīties ar nelabvēlīgiem ceļa apstākļiem. Protams, mūsdienās tādi pat pilsētā nav retums, bet arī es savos iepazīšanās izbraucienos nekur diži tālāk par pirmo brūkleņu puduri meža ceļa malā netiku. Vienkārši nebija pārliecības, ka nebūs jāsauc palīgi. Ir 2019.gads un uz Evoque raugos jau krietni vien citādāk - kā uz nopietnu braucamo, ko var droši mocīt pat šķietami bezcerīgās situācijās un vietās, kur mašīnu pat kļūst žēl. Gan jau tāpēc, ka bijību stāva, grubuļaina kalna priekšā ir vieglāk pārvarēt, ja tuvumā ir instruktori un katram gadījumam arī glābējauto ar nepieciešamo vilcējspēku un aprīkojumu.
Otrās paaudzes Evoque dienas gaismu ieraudzīja 2018.gadā, bet Latvijā statiskā prezentācija norisinājās šā gada februārī. Kamēr tajā mašīnu var tikai aplūkot, bet ne sajust, jau mēnesi vēlāk Grieķijā norisinājās Evoque dinamiskā prezentācija, un tā arī bija tas, kas sagrieza kājām gaisā pastāvējušo priekšstatu par šo auto.
No ārpuses redzams, ka auto ir mainījies, taču palicis uzreiz atpazīstams. Tam ir šaurāki LED lukturi priekšā un aizmugurē, slīps kupejas stila jumts un kāpjoša viduslīnija jeb līnija gar logu apakšējo malu. Kompaktie gabarīti, kas faktiski nav mainījušies, un liela izmēra riteņi noapaļo mašīnas vizuālo tēlu.
Salonā izmaiņas ir vērienīgākas, jo šeit noticis digitalizācijas triumfs pār analogajiem slēdžiem un pogām. To faktiski vairs nav - atlikuši vien spiežami, taču vienlaikus arī skārienjutīgi regulatori uz stūres, kā arī divas ripas viduskonsolē. Viena paredzēta klimata iestatīšanai salonā, otra - braukšanas režīmu izvēlei atbilstoši videi, kurā tobrīd atrodies. Jā, un vēl ir PRNDS selektors, kas atguvis tradicionālā ātrumpārslēga formu, tā nomainot konsolē iegremdējamo ripu.
Kā jau minēju, salonā ir notikusi digitalizācija, un tas nozīmē papildus ekrānus. Tādu šeit ir veseli četri. Viens atrodas aiz stūres un rāda nepieciešamo informāciju, lai neiekristu kāda modra fotoradara lamatās, viens ir iegremdēts priekšējā panelī un pavēršas pret salonu tiklīdz iedarbināts dzinējs, vēl viens ir daļa no viduskonsoles un ietver skārienjutīgās pogas, kas cita starpā atbild par bezceļos noderīgajām funkcijām, bet ceturtais jāmeklē pie vējstikla augšējās malas un nevis kaut kur līdzās spogulim, bet gan tieši pašā spogulī.
Kā tas izskatās, redzams attēlā un jāsaka, ka sākumā neierasti redzēt tikai to, kas atrodas mašīnas aizmugurē nevis vēl arī aizmugurējo sēdekli līdz pusei vai pasažierus. Ir gan brīži, kad spoguļa ekrāns met dīvainus atspulgus, taču ieguvums ir acīmredzami lielāks, turklāt haizivs spuras dizaina antenā iebūvētā kamera gaišu attēlu veido arī tumsā. Bet, ja nu tomēr rodas nepieciešamība redzēt, ko dara aizmugurē sēdošie vai rodas nostaļģija pēc tradicionālām vērtībām, tad spogulī ir poga, kuru nospiežot tas kļūst, jā, par parastu spoguli.
Bet tie visi ir sīkumi, jo dinamiskajā prezentācijā kļuva skaidrs, ka arī pats mazākais Range Rover ir Range Rover. Uz šosejas tas ar 250 zirgspēku benzīna vai 240 zirgspēku dīzeļdzinēju ir dinamisks krosovers ar vieglā auto gaitas īpašībām. Tā slēptie talanti atraisās, kad priekšā ir līdz pat 60 cm dziļš upes brasls vai šķietami nepārvarams kāpums ar izskalojumiem un klints bluķiem, kas draudīgie uzglūn no pazemes. Talanti atraisās vietās, kur brīvprātīgi nedotos neviens Evoque saimnieks, taču, ja priekšā stāv “diriģents” Land Rover Experience kreklā, kāpēc nē? Pretējā gadījumā diezin vai brauktu kalnu upē, balansējot uz trim riteņiem, vai mēģinātu uzbraukt pa ceļu, kas šķiet piemērots tikai kalnu kazām.
Tomēr, ja prot apieties ar Evoque iebūvētajiem elektroniskajiem asistentiem, piemēram, All Terrain Progress Control, kas pārņem vadību braucot kalnā, vadītāja atbildībai atstājot tikai stūrēšanu, vai Hill Descent Control, ar kuru auto patstāvīgi un ļoti uzmanīgi to pašu veic pretējā virzienā, Evoque dara brīnumus un kļūst par patiesi vērā ņemamu auto.
Iepriekš ieminējos par 240 zirgspēku dīzeļdzinēju un 250 ZS benzīna motoru. Ja kāds domā, ka šīs ir vienīgās opcijas, tad jāpiebilst, ka Evoque pieejamie spēka agregāti nosedz jaudas spektru no 150 līdz 300 zirgspēkiem, turklāt visi ir tā dēvētie 48 voltu maigie hibrīdi, kuros ar motoru sajūgta elektroiekārta baterijā savāc bremzēšanas laikā atbrīvoto enerģiju un to lietderīgi izmanto, kad auto paātrinās. Bez tā vēl šā gada laikā gaidāms plug-in hibrīdauto ar 3 cilindru benzīna motoru.
Latvijā šā auto cena ir 42 250 eiro. Bet tie, protams, nav griesti.