Grībauskaite nebalso "bezjēdzīgajā" referendumā par Seima deputātu skaita samazināšanu

Grībauskaite, kas otrdien bija ieradusies Viļņas pašvaldības ēkā, lai piedalītos iepriekšējā balsošanā pirms 12.maijā gaidāmajām valsts prezidenta vēlēšanām un dubultpilsonības referenduma, žurnālistiem pastāstīja, ka nav pat paņēmusi trešo biļetenu, kurā vēlētājiem jāizsaka sava attieksme pret valdošās Zemnieku un zaļo savienības ierosinātajiem Lietuvas konstitūcijas 55.panta grozījumiem, kas paredz samazināt Seima deputātu skaitu no 141 līdz 121.

"Nepiedalījos referendumā par Seima deputātu skaita samazināšanu, jo uzskatu, ka tas ir bezjēdzīgi. Samazinot Seimu par nedaudziem deputātiem, mēs tā darbu neuzlabosim un arī neko neietaupīsim," viņa skaidrojusi savu viedokli.

Zaļzemnieki, kas deputātu skaita samazināšanu bija izvirzījuši kā vienu no saviem priekšvēlēšanu solījumiem, šo ierosinājumu pamato ar būtisku Lietuvas iedzīvotāju skaita samazināšanos kopš tagadējās konstitūcijas izstrādes, proti, 1992.gadā, kad tā tika pieņemta, valstī bija 3,7 miljoni iedzīvotāju, bet tagad - vairs tikai nepilni 2,8 miljoni. Sākotnēji partija vēlējās deputātu skaitu samazināt pat vēl vairāk - līdz 101 parlamenta loceklim.

Kā noskaidrojis Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas ziņu portāls "Lrt.lt", līdzīgi Grībauskaitei šai jautājumā domā arī lielākā daļa no deviņiem prezidenta amata kandidātiem, kas sacenšas par tiesībām nomainīt tagadējo prezidenti, kad jūlijā viņai beigsies otrais amata pilnvaru termiņš.

Tādās domās ir arī abi pašreizējie reitingu līderi - ekonomists Gitans Nausēda un Seima deputāte, bijusī finanšu ministre Ingrīda Šimonīte, kas ir opozīcijas partijas "Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti" kandidāte.

Pēc Nausēdas teiktā, viņš negribētu, lai dažādām interešu grupām būtu "vēl lētāk un vieglāk" piekļūt deputātiem, kuri pieņem visai valsti izšķirošus lēmumus. Savukārt naudas izteiksmē minētais deputātu skaita samazinājums ļautu katra pensionāra pensiju palielināt par desmit eirocentiem mēnesī.

"Es negribētu, ka mēs tik lēti pirktu demokrātiju," piebildis kandidāts.

Savukārt Šimonīte zaļzemnieku ierosinājumu nosaukusi par populistisku, norādot, ka mēģinājums to pamatot ar emigrācijas statistiku ir maldinošs, jo absolūtais aizbraucēju vairākums joprojām ir Lietuvas pilsoņi.

"Mazāk deputātu - tas nebūt nenozīmē labākus deputātus," viņa uzsvērusi.

Kandidāts no opozīcijā esošās Sociāldemokrātiskās partijas, Eiropas Savienības (ES) veselības un pārtikas drošības komisārs Vītenis Andrjukaitis norādījis, ka līdz ar iecerēto deputātu skaita samazināšanu viena deputāta pārstāvēto vēlētāju skaits pieaugtu no pašreizējiem 35 000-40 000 līdz 60 000. "Vai tas vairotu demokrātiju?" viņš vaicājis.

Andrjukaitis arī piebildis, ka, būdams viens no tagadējās Lietuvas konstitūcijas autoriem, zaļzemnieku ierosinājumu savā ziņā uzskata par analfabētisku, jo nav domāts par to, kā deputātu skaita samazināšana turpmāk ietekmētu prasības attiecībā uz konkrētu valsts pamatlikuma pantu mainīšanai nepieciešamo balsu proporciju.

Filozofs un viens no Lietuvas tautas atmodas kustības "Sajūdis" dibinātājiem Arvīds Juozaitis gan izteicies, ka piekristu deputātu skaita samazināšanai pat līdz simtam, taču saistītu to ar otras parlamenta palātas - Senāta - ieviešanu, paredzot, ka Seimā būtu 100 deputāti, bet Senātā 60 - tik, cik Lietuvā ir pašvaldību.

No deviņiem kandidātiem ierosināto Seima deputātu skaita samazināšanu atbalstījis vien pašu zaļzemnieku atbalstītais premjerministrs Sauļus Skvernelis un "Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas-Kristīgo ģimeņu savienības" vadītājs Valdemārs Tomaševskis.

Kā ziņots, iepriekšējā balsošana pirms svētdien gaidāmajām valsts prezidenta vēlēšanām un diviem referendumiem šoreiz Lietuvā notiek piecas dienas - no pirmdienas līdz piektdienai.