Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Krievijas fonds vērsies Parīzes šķīrējtiesā pret Lietuvu (3)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto

Krievijas fonds investoru tiesību aizstāvībai ārzemēs vērsies Parīzē bāzētajā Starptautiskās tirdzniecības palātas (ICC) šķīrējtiesā, pieprasot atlīdzināt kaitējumu, ko bijušajam "Latvijas krājbankas" un Lietuvas bankas "Snoras" līdzīpašniekam Vladimiram Antonovam nodarījis Lietuvas lēmums nacionalizēt banku "Snoras".

Kā raksta portāls "Lrytas.lt", provizoriskā pieprasītās kompensācijas summa sasniedz 1,1 miljardu eiro.

Lietuvas finanšu ministrs Viļus Šapoka ziņu aģentūrai BNS apliecinājis, ka Lietuva pagājušajā piektdienā saņēmusi paziņojumu par ICC šķīrējtiesā ierosināto prasību un tai sava atbilde jāsniedz 30 dienu laikā. Pēc viņa teiktā, pašlaik tiek izvērtēti argumenti, ar ko pamatota fonda prasība.

"Lrytas.lt" norāda, ka Krievijas fonda prasību sagatavojis ASV advokātu birojs "Alston and Bird". Tajā apgalvots, ka Lietuva, likvidējot banku "Snoras" un neatlīdzinot Antonovam kaitējumu, pārkāpusi četrus punktus ar Krieviju parakstītajā līgumā par savstarpēju investīciju aizsardzību.

Lietuvai 30 dienu laikā vai nu jāieceļ savs šķīrējtiesnesis, vai arī jāslēdz mierizlīgums un jāatlīdzina zaudējumi. Ja tā atteiktos atlīdzināt zaudējumus, abu pušu izraudzītie šķīrējtiesneši izraudzīsies trešo - kolēģijas priekšsēdētāju, kas vadīs šķīrējtiesas sēdes Parīzē.

Krievijas fonds vēlas, lai kolēģijas priekšsēdētājs būtu Starptautiskās šķīrējtiesas ģenerālsekretārs, raksta "Lrytas.lt".

Antonovs 2016.gadā jau bija iesniedzis Maskavas Arbitrāžas tiesā prasību pret Lietuvu 40 miljardu rubļu (580 miljonu eiro) apmērā par "Snoras" nacionalizāciju, bet tiesa lietu izbeidza, kad Lietuva nolēma izmantot starptautiskajās tiesībās garantēto valsts imunitāti no Krievijas tiesu jurisdikcijas.

Lietuvas un Krievijas divpusējā līgumā par investīciju veicināšanu un abpusējo aizsardzību paredzēts, ka investīciju strīdi var tikt risināti kompetentā tās valsts tiesā vai arbitrāžā, kuras teritorijā veiktas investīcijas, Stokholmas Tirdzniecības palātas šķīrējtiesā, ICC arbitrāžā Parīzē vai arī arbitrāžā, kas tiek izveidota pēc ANO Starptautiskās tirdzniecības noteikumu komitejas (UNCITRAL) šķīrējtiesas noteikumiem.

Lietuvas valdība nacionalizēja "Snoras" un apturēja bankas darbību 2011.gada novembrī, bažījoties par šīs bankas stāvokli. Vēlāk tika ierosināta bankas bankrota lieta. Arī "Latvijas krājbankā" drīz pēc tam tika konstatēts ap 100 miljonu latu līdzekļu iztrūkums, un 2011.gada decembrī Rīgas apgabaltiesa banku pasludināja par maksātnespējīgu.

Lietuvas prokurori šogad janvārī pabeidza izmeklēšanu bankas "Snoras" līdzekļu izlaupīšanas lietā un paziņoja, ka bijušie bankas vadītāji un akcionāri Vladimirs Antonovs un Raimonds Baranausks tiek turēti aizdomās par bankas līdzekļu izlaupīšanu un izšķērdēšanu lielā apmērā, bankas noziedzīgu novešanu līdz bankrotam, kā arī noziedzīgā ceļā iegūta īpašuma legalizāciju.

Antonovu un Baranausku Lietuvas tiesībsargāšanas iestādes meklē kopš 2011.gada 22.novembra. Vispirms viņi patvērās Lielbritānijā, kur nedēļu pēc "Snoras" darbības apturēšanas tika aizturēti saskaņā ar Lietuvas izdoto Eiropas aresta orderi, bet, kad Lielbritānijas tiesa 2015.gadā nolēma viņus izdot Lietuvai, bijušie baņķieri paspēja pārbēgt uz Krieviju, kas atteikusies Lietuvai sniegt tiesisko palīdzību šai lietā. Antonovs ir Krievijas pilsonis, bet Baranausks - Lietuvas pilsonis, kam Krievijā piešķirts bēgļa statuss.

Svarīgākais
Uz augšu