/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10464797t1h5734.jpg)
Koalīcijas politiķi šodien oficiāli izvirzīja Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Egilu Levitu par Valsts prezidenta amata kandidātu.
Koalīcijas deputāti oficiāli izvirza Levita kandidatūru Valsts prezidenta amatam (17)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Iesniegumu par Levita izvirzīšanu parakstīja Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), Juta Strīķe (JKP), Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP), Daniels Pavļuts (AP), Vita Anda Tērauda (AP), Artuss Kaimiņš (KPV LV), Aldis Blumbergs (KPV LV), Arvils Ašeradens (JV) un Ainars Latkovskis (JV). Iesniegums par Levita izvirzīšanu parakstīs šorīt pirms Saeimas sēdes.
Valsts prezidenta kandidatūru pieteikšana sākusies šodien, un Levits ir pirmais oficiāli izvirzītais pretendents uz šo amatu.
Ja Saeimas deputāti balsos kā solījuši, tad Levits varētu saņemt vismaz 55 deputātu balsis. Atbalstu Levita kandidatūrai ir paudusi nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, Jaunā konservatīvā partija un partiju apvienība "Attīstībai/Par!", kurām kopā ir 41 balss. Levitu plāno atbalstīt arī "Jaunā Vienotība", kuru Saeimā pārstāv astoņi deputāti.
No partijas "KPV LV" pagaidām atbalstu Levita kandidatūrai ir pauduši vairāki deputāti - Kaimiņš, Ramona Petraviča, Blumbergs, Jānis Vitenbergs, Aivars Geidāns, kā arī Ivars Puga.
Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešama vismaz 51 deputāta balss. Šoreiz pēc izmaiņām Satversmē Valsts prezidents tiks ievēlēts atklātā balsojumā.
Paredzēts, ka Saeimas ārkārtas sēde Valsts prezidenta ievēlēšanai notiks 29.maijā.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Levits 1982.gadā beidzis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti, bet 1985.gadā - Hamburgas Universitātes Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāti.
Levits savulaik bija Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā. Viņš bija arī 5.Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs. Vēlāk Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no Latvijas, bet tad viņš kļuva par ES tiesas tiesnesi.
Levits ir 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas līdzautors, kā arī darbojies Satversmes preambulas projekta izstrādē. Levits arī kandidēja prezidenta vēlēšanās arī 2015.gadā, taču Saeimas vairākums atbalstīja Raimonda Vējoņa kandidatūru.
Pašreizējais prezidents Vējonis jau paziņojis, ka atkārtoti uz šo amatu nekandidēs. Tomēr Levitam būs arī konkurenti uz prezidenta amatu - Zaļo un zemnieku savienību veidojošās Latvijas Zemnieku savienības valde nolēmusi Valsts prezidenta amatam virzīt tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru. Par iespēju izvirzīt kādu kandidātu diskutēs arī "KPV LV" iekšējie opozicionāri.